Sveikas!
Es nesaprotu, ko lai dara. . Man ir 9 mēnešus vecs bērns no vīrieša, ar kuru esam bijuši "kopā" 5 gadus. Attiecības mums ir vienmēr bijušas briesmīgas, kas mijies ar pārspīlēti labiem brīžiem. Principā vardarbības aplis, rozā periodi pēc dziļas bedres. Ir bijusi bieža fiziska, mentāla un citāda vardarbība, šantāža, manis burtiska paverdzināšana, kad man bijis jāstrādā mēnešiem no vietas, jo es esot sabojājusi viņam garastāvokli un tāpēc viņš sakliedza uz darbiniekiem, un tāpēc darbinieki aizgāja prom, un tāpēc man ir jāstrādā un viss firma jāsaved kārtībā. Kad kaut ko ne tā darīju, viņš nāca un mani vai nu mentāli vai fiziski iespaidoja. Tagad ir bijuši gadījumi, kad es, piemēram, uzreiz pēc viņa lūguma uztaisīt kafiju, neiesledzu tējkannu (domāju dzeramo nest kopā ar brikastim), un apr to viņš saka ārdīties un iesita. Tik daudz dažādu šādu epizožu!!
Tajā pat laikā man esot tik briesmīgi sliktai un citām esot tik iedvesmojošām, atbalstošām, labām sievietēm, ne tādām kā man, viņš negrib mani laist vaļā un turpina periodiski būt labs un pieklājīgs, runā par kaut kādu mīlestību, tajā pat laikā paralēli mani ikdienā nodarbinot ar dažādiem saviem uzdevumiem, jo es "taču sēžot mājās" ar bernu, man "esot haļava", "man tāpat neesot ko darīt", "citām esot 3 bērni un strādājot", vai "man grūti piezvanīt tur un tur, pasūtīt to un to, tas aizņemot 3 min" utt. Bet reāli nekas no tā neaiznem 3 minutes, tam pašam klientu servisam piezvanīt, izskaidrot situāciju, sēdēt uz līnijas gaidot klientu apkalpotāju, izrunājot detaļas, tas nav nekadas 3 minutes! Un pa vidam bērns ķeras kājas, lien virsū telefonam, datoram, cikst, ka grib uzmanību. Abas diendusas man paiet padarot viņa lietas, ko bērns neļauj izdarīt nomodā vai padarot kādas mājas lietas.
Finansiāli man nekas īsti šobrīd netrūkst, jo ar viņu nedzīvoju, esmu atpkala pie vecākiem, līdz ar to par īri nav jamaksa. Šobrīd vēl ir pabalsts, viņs dod 150e mēnesi, un nāk katru otro dienu, no tās naudas man viņš ir jāpabaro, jāgatavo viņam ēst, jāsagaida viņu skaistai, koptai utt. 100e viņš tiešām pats arī noēd, 50e paliek bērnam.
Es negribu turpināt šādi dzīvi, gribu tikt no viņa vaļā, man ir 100x grūtāk, ja man ar viņu ir jākontaktējas un jāpilda viņa ikdienas darbi, nekaa ja viņš nebūtu, netodotu tos savus 150e, bet man arī būtu varbūt laiks kaut kā pašai piepelnīties, domat, ko darīt ar savu dzīvi.
Kā lai tiek no tā briesmoņa vaļā? Viņš ir tā mani iepinis, ievilcis, un nespaort, ka ir but ar mazu bērnu. Man visam esot laiks, par ko man esot jāsūdzas utt.. Ārprāts.. Kā lai šo atrisina? Man vairs nav speka, un kad es sadusmojos (jo man mēdz būt vadzis pilns, bērns cikst, viņš vēl uzbrauc, ka neesmu līdz pl. 11.00 atskaitijusies), tad viņš sacepaas, uzbrauc saviem darbiniekiem, viņi aiziet prom, un man tagad būtu ar bērnu jābrauc jāstrada.. Un tas viss, jo es atļāvos runāt pretī! Es vairs nevaru to izturēt! Ko lai es iesaku... 😭😭😭
1119
