🌷Sveikas meitenes! 🌷
Tēma ir saistīta ar olnīcu cistām, tāpēc būšu priecīga dzirdēt Jūsu pieredzi un ieteikumus.
Man ir 25 gadi, un man 3 reizes ir bijušas labdabīgas olnīcu cistas. Visas trīs reizes tās tika laporoskopiski izoperētas. Pirmā operācija bija 2015. gadā, un pēdējā operācija bija 2020. gadā.
Katru reizi cistas bija diezgan lielas, pēdējo reizi bija 3 cistas, lielākā no tām 9cm.
Periodos starp operācijām man bija noteikts lietot hormonālo kontracepciju, jo tā apstādina olnīcu cistu veidošanos. Lietojot ilgtermiņā šīs tabletes, es nejutos pārliecināta, ka tas ir labi. Pirmkārt tas nav dabiski, otkārt biežāk jutos nomākta un depresīva, treškārt bija pazeminājies libido. Tas viss diezgan slikti ietekmēja manu dzīvi un ikdienu, tāpēc pakonsultējoties ar savu ginekoloģi, nolēmu pārtraukt lietot šīs tabletes un vērot, kas būs tālāk. Diezgan ātri, pēc pusgada jau atkal bija parādijusies cista, un tā auga lielāka, un es atkal nonācu līdz operācijai.
Pēc pēdējās operācijas, gan ķirurģe gan ginekoloģe pateica, ka man visu laiku būs jālieto šīs tabletes, līdz brīdim, kad es vēlēšos palikt stāvoklī. Katru reizi tiek izdarīts diezgan liels spiediens par to, ka nu jau ir ''pēdējais laiks'' par to domāt, ir jādomā par pēcnācējiem. Bet dzīvē ir citādāk, šobrīd tas nav iespējams.
+vēlviens fakts. Ķirurģe, kas mani 3x operēja, pateica to, ka pagaidām esmu jauna, un tās ir labdabīgas cistas, bet ap 40 gadiem viss var mainīties un tās var būt arī ļaundabīgas.
Tas īsumā par manu situāciju.
Vabūt kāda ir gājusi šim visam cauri, un var dot kādus ieteikumus?
Varbūt kāda var ieteikt labu ginekologu Rīgā?
3
