Vīrs ārzemnieks

Top kāds raksts, vai pati nezini, kur vīru meklēt?
Man pašai vīrs nav ārzemnieks, bet gana daudzām pazīstamām meitenēm ir, tādēļ kopējās iezīmes tādiem pāriem diezgan labi redzu no malas.

Viss taču atkarīgs no paša cilvēka. Arī latviešu vīrieši un sievietes ir ar dažādu mentalitāti un paražām.

Mana vīrs ir norvēģis.
Šādas tādas atšķirības ir, bet man ar viņu ir vairāk kopīgu uzskatu, nekā bija ar vīriešiem Latvijā(ne visiem).
Domstarpību gan nav bijis. Varbut tāpēc, ka man norvēģu mentalitāte un kultūra bija tuva un pazīstama pirms iepazināmies ar vīru. Zināju, kas mani sagaida, uz ko eju un vai man tas ir pieņemams un saprotams.

law7 @ 06.03.2021 18:26

Top kāds raksts, vai pati nezini, kur vīru meklēt?
Man pašai vīrs nav ārzemnieks, bet gana daudzām pazīstamām meitenēm ir, tādēļ kopējās iezīmes tādiem pāriem diezgan labi redzu no malas.

Nē, nav nekāds raksts. Interesē, vai dzīvojot ārzemēs ir vērts veidot attiecības ar vietējiem.

Mans vīrs ir ārzemnieks, bet nedzīvojam ne Latvijā, ne viņa dzimtenē. Tā, ka abi esam no Austrumeiropas mums ir vieglāk saprast mūsu tradīcijas un arī mūsu uzskati ir līdzīgi. Piemēram, svinot Ziemassvētkus vai Lieldienas, cenšamies ievērot tradīcijas un radīt māju sajūtu, un materiālās vērtības šajos svētkos nav galvenais. Mana draudzene bija attiecībās ar vīrieti no Rietumeiropas, sākumā atšķirības nebija jūtamās, bet laika gaitā tās parādījās. Viņam galīgi nebija saprotamas latviešu tradīcijas, piemēram, olu krāsošanu Lieldienās viņš uzskatīja par pilnīgu murgu. Konkrētais indivīds bija ar ļoti šauru redzes loku, bet visi cilvēki nav tādi. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no cilvēka un visus nevar bāzt vienā maisā. 🤷🏼‍♀️

Mans draugs gan nav ne no Centrāleiropas, ne Skandināvijas, bet ārzemnieks ir. Sāksim ar to, ka man pašai vienmēr sveša bijusi latviešu mentalitāte un tas bija ļoti izteikti jūtams arī attiecībās, kuras savulaik mēģināju veidot ar latviešu vīriešiem. Starp latviešiem neizdevās atrast nevienu ar kuru sakristu pasaules uztvere, domāšanas veids un skatījums uz daudzām lietām. Satiekot savu ārzemnieku (un vispār iepazīstot vīriešus valstī, kurā dzīvoju) sapratu, ka mums ir vairāk kopīga kā man jebkad bijis ar saviem tautiešiem. Arī mentalitātes ziņā jūtos daudz tuvāka viņa mentalitātei. Domstarpību nav bijis, vismaz ne par jautājumiem kuri skartu tautību, kultūru, tradīcijas utt.. Ar latvieti vairs nekad nespētu veidot attiecības. Bet, kā jau te minēja, viss atkarīgs no paša cilvēka. Ir cilvēki, kuri nekad mūžā neveidotu attiecības ar citas tautības pārstāvi. Ir cilvēki, kuri otra dēļ pārceļas uz otru pasaules malu, pieņemot pilnīgi svešu mentalitāti, tradīcijas, pat reliģiju. Tā ka tas atkarīgs no katra paša.

Viņam galīgi nebija saprotamas latviešu tradīcijas, piemēram, olu krāsošanu Lieldienās viņš uzskatīja par pilnīgu murgu.

Manā gadījumā šis bija iemesls kādēļ neizdevās nodibināt attiecības ar latviešu vīriešiem. Es arī nesaprotu olu krāsošanu, nesvinu Jāņus, latviešu tradīcijas man ir dziļi vienaldzīgas. Nu un vēl daudz un dažādi iemesli kādēļ ar latviešiem nebija pa ceļam. Bet, protams, ir cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai otrs cilvēks saprot un novērtē otra dzimtās vietas tradīcijas un kultūru, kamēr man tas nekad nav bijis svarīgi. Te arī pierādās, ka cilvēki ir ļoti dažādi, tāpēc tas, kas liksies normāls vienam, tāds neliksies otram un otrādi. Tēmas autorei pašai jāsaprot kāda ir viņas nostāja šajā un citos jautājumos, kuri skar attiecību veidošanu ar citas tautības cilvēku.

Bija man bijušais ārzemnieks. Ātri vien pametu, tikai dēļ ta vien, ka sapratu nu nebūs mans dzīves cilvēks. Padomāju par daudzām lietām...latviešu tradīcijām, mammu, tēti, nu kā viņi sazināsies?...visu pārējo. Izbeidzu attiecības atri vien, lai gan sirdī tomēr bija tuvs.

Man agrāk bija uzskats,ka Es nekad nevarētu būt kopā ar ārzemnieku,tieši šo iemeslu dēl, jo skita būtu grūti sadzīvot atškirīgo tradīciju,uzskatu un kultūras dēlj,bet dzīvē notiek savādāk!
Tagad Esmu kopā ar Angli ,vinjš ir loti atvērts ,vienmēr izrādījis interesi par Latvijas kultūru,tradīcijām ,svētkiem,vēsturi!
Mēs svinam Ziemassvetku vakaru ,ejam uz Ziemassvetku mesi ,Lieldienas krāsojam olas arī pa latvisko ar dažādiem dabas materialiem un sīpolu mizām,Jānus/Līgas nesvinam ,jo nav īsti neviens Latvietis ar ko kopā svinēt,ja godīgi neesmu tik loti pati Latviešu tradicionālo svētkus svinētāja,piem,budēljos neesmu nekad gājusi un rītas rasā muti ar neesmu mazgājusi Lieldienu rītā!
Protams,mentalitāte ir savādāka,bet neteiktu,ka sliktākakas man svarīgākais tas ,ka vienmėr labi izturējies,izrādījis rūpes par mani,dažreiz pat liekas par daudz,vienmēr pajautā vai man kaut ko atnest ,piem,no virtuves,vai nopirkt veikalā kaut ko ,Protams gan jau arī Latvieši to visu dara ,ja godīgi Es negribu teikt ,ka kāda tautība, mentalitāte ir labāka vai sliktāka,viss atkarīgs no konkrētās personas ,jo visās nācijās ir pa kādiem kretīniem!
Mīnuss vienīgais tas ,ka nevar komunicėt ar maniem vecākiem!
Bet tas arī viss!
Esam viens pie otra pieraduši viss liekas normāli,nothing special ,kā sacīt jāsaka!
Vairs jau tās atškirība neizjūt tik loti,bet Es esmu pati arī bijusi loti atvērta un diezgan viegli integrējos Anglijā!