Vīrs - psihopāts.

No psihiem jāmūk prom. Līdz vienam brīdim ir ciešami, bet kas ja strīds pārvērtīsies milzīgāks? Tā psihi bieži piekauj savas sievietes, pat nogalina, un vēlāk nožēlo ko izdara, jo tas tak viss uz emocijām notika. Tādu cilvēku nekad neizmainīsi un neizārstēsi.

Var jau mēģināt vīru sūtīt pie kāda speciālista, lai iemācās kontrolēt emocijas. Katru dienu psiho vai pa retam? Laikam grūti iedomāties par ko tā vienkārši var ārdīties un apsaukāties pat ģimenes priekšā.

Piemēram ja aizbraucu pie mammas ar bērniem( bērni mazi) , viņš atbrauc pakaļ un neesmu laukā minūtes laikā, psiho, ārdās, apsaukājās, Jo kaut ko vienmēr kavē, ko protams man pat nav pateicis, ka kaut kur steidzās.
Kaut ko nozaudē, izgāž uz mums. Principā par jebko, kas izsit no komforta, var nosaukāt par kuci, kuņu, duru, idioti, pastulbo, uc ļoti rupjos, aizvainojošos vārdos. Arī sabiedrībā, jebkur.

Moš viņam kkādas nervu problēmas? Varbūt, lai aiziet pie neirologa ciemos.

Nu bet par ko domāji pirms precējies un taisīji bērnus?
Izskatās, ka vīram nepieciešams anger management. Jāmācās atšķirt savas emocijas un jāsaprot, ka pats nokaitināts cita iemesla dēļ un ģimenei ar to nebūt ne vienmēr ir sakars. Tas ir grūts darbs.
Tie, kas saukā par psiho...psihopāti šādi neizvedas. Psihopātiiem ir nestandarta reakcijas stresa situācijās. Piemēram, ir normāli nokaitināties, ja kavē svarīgu tukšanās un nokļūsti korķī. Cik ļoti cilvēks nervozē un to izrāda atkarīgs no temperamenta. Psihs tieši neizrādīs nekādas emocijas šādāsituācijā, vai sèdēs un smaidīs un ne dēļ tā, ka izbauda braucienu.

Izklausās, ka tur līdz fiziskai vardarbībai nav tāls ceļš ejams.

Tāds viņš ir bijis visu laiku, arī pirms bērniem? Vai varbūt tāds viņš kļuva kaut kāda spilgta notikuma dēļ - tuvinieka nāve, nabadzība vai kas tml.?

Pāru terapija, varu PM ieteikt. Ja raa nepalīdz, šķiries.

Kāpēc ar tādu jāprecas un jārada bērni? Kādu dienu attapsies piekauta. Ja psihs palicis pēdējā laikā, tad varbūt līdz kāds psihoārsts, ja tāds jau sen, tad jāšķiras.

Un ko Tu gribi no foruma? Pati netiksi galā. Man viens radinieks uzvedas līdzīgi, bet tur ir diagnoze, smagi mentāli traucējumi un garīgā atpalicība. No malas pat nepateiksi ka ir tāda problēma. Izskatās pavisam normāls, uzvedība arī normāla līdz brīdim kad kaut kas nenotiek pēc viņa prāta. Tad sākās apsaukāšanās, ārdīšanās. Pārskati finanses. Vai pati arī strādā? Jebkurā gadījumā vai nu vērsies pie psihoterapeita par savu naudu, vai arī griezies sociālajā dienestā un izkārto 10 bezmaksas terapijas. Vīru diez vai dabūsi pie speciālista, bet vari iet pati, saprast kas notiek, kādai jābūt tavai reakcijai. Ar šādiem psihojošiem cilvēkiem var sadzīvot iemācoties konkrētu uzvedību. Varbūt vīrietim stress darbā, vai arī ir uzradusies psihiska saslimšana. Forumā nesēž cilvēki ar psihiatra vai psihoterapeita izglītību. Un mēs nezinām visas nianses, kad sākās problēmas, kāds ir tava vīra veselības stāvoklis. Vērsies pie palīdzības pie speciālista. Tā kā ir bērni var vērsties bērnu un ģimenes atbalsta centrā. Vari meklēt arī sociālā darbinieka palīdzību kas specializējas uz bērniem un ģimenēm ar bērniem. Meklē reālu palīdzību, nevis centies kaut ko saprast forumā. Forums nepadarīs tavu vīru mierīgāku. Mēs te varam ieteikt tikai vieglāko variantu - mūc! Bet mēs nezinām kā mukšanas un šķiršanās gadījumā uzvedīsies vīrs, varbūt pat stresa situācijā viņš ir spējīgs nogalināt ģimeni, mēs to nezinām.

Manas draudzenes vīram nāca virsū tādi melnie, bet tas bija saistīts ar darbu un sāka parādīties tādas izpausmes brīdi, kad sāka ieņemt ar vien atbildīgākus amatus.
Vienā vakarā viņu izveda no pacietības zvans no darba, lai gan bija jau vēls vakars , viņš dusmās iznīcināja TV. 😳🙈😁
Pēc tam esot apsēdies uz grīdas un teicis, ka viņam nav labi - pats saprata tajā brīdī, tātad cilvēkam līdz tam bija jānonāk.
Vārdu sakot, draudzenes vīrs nākamajā dienā paņēma slimības lapu, pastaigāja pie psihologa, padzēra nomierinošās tabletītes, iemācījās tikt galā ar stresu un lielo atbildību darbā , un atkal viss ir ok.
Ārsta slēdziens bija izdegšana, tāpēc es uzskatu, ka tādām agresijas lēkmēm ir jāmeklē cēlonis, nevis uzreiz jābēg prom.

Diemžēl visos komentāros izteiktie spriedumi un dotie padomi ir lielā daļā nepareizi.
Pareizā atbilde - vīrs ir parasts NARCISS un tātad arī VARDARBĪGS, kas NEKAD NEMAINĪSIES. Un tāpēc tu esi ļoti lielās nepatikšanās un vēl lielākas nepatikšanas tevi gaida priekšā.
Viņš nav zema intelekta līmeņa sievas sitējs dzērājs, kas ir gatavs dūres izvicināt arī izsauktās policijas priekšā, bet gan ar augstāku kognitīvo spriestspēju, tāpēc labi saprot, ka verbālo agresiju citu priekšā ir nedaudz jāierobežo, t.i. viņš savu narcisa un vardarbīgā cilvēka raksturu slēpj aiz ārējās fasādes, tāpēc lielai daļai viņš šķiet normāls cilvēks.
Nav nevienas citas izejas no situācijas - tikai AIZIET IEPRIEKŠ NEKO NESAKOT un pēc tam vispār vairs nekādā veidā NEKONTAKTĒTIES ar viņu. Bet to ir jāizdara ļoti pareizi - iepriekš neko nesakot un savlaicīgi sagatavojoties nežēlīgam tiesāšanās procesam tiesā un bāriņtiesā par bērniem, t.i. iepriekš slepus (obligāti slepus) jāsavāc pierādījumi (un daudz) - audio, video, psihologa atzinumi, lai tad, kad būs tiesā un bāriņtiesā jāpierāda viņa bērnu audzināšanai nederīgais raksturs, to varētu izdarīt. Vislabākais (bet ļoti bīstams un grūti pašai izturams) risinājums ir sagatavot visus pierādījumus, aiziet pie jurista, tad tā kārtīgi kādu laiku viņu izaicināt (to izdarīt ir ļoti vienkārši - nepievērst viņam uzmanību, pieklājīgi atteikties viņam paklausīt un pieklājīgi un bez emocijām (svarīgi ir bez emocijām) runāt pretī un nepiekrist, 100% viņš pie tā sāks drausmīgi psihot), sagaidīt, lai viņš uztaisa kādu zilumu (augstāka kognitīvā līmeņa narcisi parasti smagi nepiekauj), un tad nākamajā dienā pazust un uzreiz aiziet uz policiju un iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Aiziet noteikti ir grūti, gan emocionāli, gan fiziski, gan finansiāli, bet nav nekādas citas iespējas, ilgtermiņā tas atmaksāsies 100x. Labāk vienu reizi ļoti, ļoti sāpīgi, nekā mocīties gadiem vai visu mūžu un pieļaut, ka bērni savu bērnību pavada, redzot kā tēvs kontrolē, pazemo un ņirgājas par mammu. Un ļoti iespējams ir arī tas, ka vēlāk tēvs būs emocionāli vardarbīgs arī tieši pret bērniem.
Un ko noteikti nevajag darīt, jo tas ir pilnīgi BEZJĒDZĪGI UN TAS VISU ĻOTI, ĻOTI SAREŽĢĪS (pat, ja to iesaka juristi, psihologi, bāriņtiesa, draugi) - iet pie mediatoriem, pāru terapeitiem, noticēt viņa teiktajam, ka mainīsies, pateikt vīram, ka viņš ir vardarbīgs, vai ka viņš ir narciss, vai pateikt viņam, ka taisies iet projām, vai mēģināt mierīgā ceļā un vienojoties izšķirties, klausīties psihologu un psihoterapeitu padomos (lielākā daļa no viņiem neko nesajēdz no vardarbības), stāstīt kādam, ka vīrs ir vardarbīgs (stāstīt var tikai pašiem tuvākajiem cilvēkiem, kas nekad, nekad neizpļāpāsies vīram).
Ja neaiziesi tagad, jau jūtu līdzi. Cerība ir muļka mierinājums. Dodu 100% garantiju, ka pēc desmit gadiem būsi tādā drausmīgā emocionālā, psihiskā un finansiālā stāvoklī, ka nespēsi vairs neko, sliktākajā gadījumā tiksi psihenē un pusaudži bērni izvēlēsies palikt dzīvot pie finansiāli nodrošinātā tētuka, nevis pie bailēs un pazemojumos nomocītās, emocionāli nestabilās, nevarīgās, bez pašcieņas un pašapziņas, bezspēcīgās, nepārliecinātās, reizēm emociju uzplūdos agresīvās un raudošās mammas. Tad reti kurš noticēs, ka esi psihiski vesela, spējīga par sevi un bērniem rūpēties. Un tad tu kodīsi pirkstos un nožēlosi savu iedomību (domu, ka ar tevi jau tā nenotiks), muļķīgās cerības (ka vīrs mainīsies) un savu godprātīgumu, kas tev neļauj tagad loģiski, brutāli un efektīvā veidā tikt vaļā no vardarbīgā vīra. Tos pārdzīvojumus, sirdssāpes, pazemojumus, bailes un drīz iespējams arī sitienus, kas tevi gaida priekšā, tu vēlāk nevarēsi padarīt par nebijušiem. Un vēlāk tev būs ļoti, ļoti kauns par sevi, ka tu atļāvi sevi tā pazemot un kā muļķe uz kaut ko cerēji. Tev citi prasīs, kā tu nesaprati, kas viņs ir un kāpēc tu to pieļāvi, un tev nebūs ko teikt. Un tu nožēlosi, ka tad, kad biji vēl jauna un skaista, tu nevis meklēji citu, normālu vīru (zini, ka vardarbīgs ir tikai katrs sestais vai katrs desmitais vīrietis, pārējie tādi nav), bet labākos savus dzīves gadus pavadīji kā bezmaksas mājkalpotāja, kājslauķis un mēslu izgāztuve vienam muļķim.
Nedomā, ka tev būs savādāk vai ka tu kaut ko atrisināsi citā veidā. Tas ir tik pat ticami, ka rit no rīta saule uzlēks rietumos.
Šie vardarbīgie cilvēki neapstājas ne pie kā un mēģinās atņemt pašu dārgāko - BĒRNUS.
Un vēl viena lieta. Tu noteikti esi emocionāls, godprātīgs un empātisks cilvēks, tāpēc tev ļoti grūti būs sekot šiem loģiskiem, bet tavā uztverē negodprātīgiem paņēmieniem. Taču atceries - vīrs šādus paņēmienus pret tevi izmanto jau tagad (manipulācijas), un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem izmantos pret tevi, kad aiziesi. Viņš tevi burtiski aplies ar dubļiem, viņš tevi citu acīs padarīs par vardarbīgo, nepateicīgu naudas tērētāju, alkoholoķi, emocionāli nestabilu, psihiski slimu, krāpnieci, meli. Un daudzi, daudzi tam noticēs, tai skaitā tiesa, bāriņtiesa un policija, ja tev nebūs ļoti pārliecinoši pierādījumi, ka viņš ir vardarbīgs.
Patiesību sakot, neticu, ka aiziesi no vīra tuvākajā laikā. Drizāk noticēsi viņa solījumiem mainīties vēlreiz, vēlrzeiz un vēlreiz. Kā muļķe cīnīsies ar vējdzirnavām - mēģināsi viņu pārliecināt, kliegsi uz viņu, apsaukāsi un pazemosi viņu pati (pati izskatisies vardarbīga), vilksi viņu pie pāru psihoterapeita, mēģināsi pierunāt iet pie psihoterapeita, viņš pat varbūt uz kādu laiku kļūs labāks (jo sapratīs, ka tu sāc saprast, ka kaut kas nav labi, un vari no viņa aiziet), bet atceries, ka tas viss ir veltīgi. Narciss nekad nemainās, tikai apstākļu spiests ierobežo savas sliktākās vardarbības izpausmes.
Ja zini angļu valodu vērts ir lasīt un klausīties tikai vienu - narcsite.com jeb HG Tudor.

Atvainojos, neizlasīju, ka vīrs arī sabiedrībā var būt rupjš. Tas nozīmē, ka viņš ir zema kognitīva līmeņa vardarbīgais (viņš neuztur sava pieklājīgā un labā cilvēka fasādi sabiedrībā), un jebkādā veidā viņu izaicināt (nepievērst uzmanību, neklausīt, runāt pretim, strīdēties, pat vispieklājīgākā veidā) ir ĻOTI BĪSTAMI, jo viņš var kļūt fiziski vardarbīgs.
No viņa aiziet ir fiziski bīstami - viņš var arī nogalināt, bet labums ir tas, ka ir vieglāk pierādīt, ka viņš ir vardarbīgs (viņš nesapratīs, ka vāc pierādījumus), arī citiem jau ir aizdomas par to, ka viņš ir vardarbīgs, un arī tev būs daudz liecinieku par viņa vardarbību.
Un šādiem zema līmeņa vardarbīgajiem nav daudz pacietības tiesāties ar sievu tad, kad viņa ir aizgājusi. Viņš var atmest visam ar roku, ja uzreiz nepanāks savu rezultātu - ar piekaušanu nepiespiedīs tevi atgriezties.

vivii @ 06.03.2021 11:36

Manas draudzenes vīram nāca virsū tādi melnie, bet tas bija saistīts ar darbu un sāka parādīties tādas izpausmes brīdi, kad sāka ieņemt ar vien atbildīgākus amatus.
Vienā vakarā viņu izveda no pacietības zvans no darba, lai gan bija jau vēls vakars , viņš dusmās iznīcināja TV. ???
Pēc tam esot apsēdies uz grīdas un teicis, ka viņam nav labi - pats saprata tajā brīdī, tātad cilvēkam līdz tam bija jānonāk.
Vārdu sakot, draudzenes vīrs nākamajā dienā paņēma slimības lapu, pastaigāja pie psihologa, padzēra nomierinošās tabletītes, iemācījās tikt galā ar stresu un lielo atbildību darbā , un atkal viss ir ok.
Ārsta slēdziens bija izdegšana, tāpēc es uzskatu, ka tādām agresijas lēkmēm ir jāmeklē cēlonis, nevis uzreiz jābēg prom.

Ļoti piekrītu.

Viena tāda agresijas epizode vai kāds laiks, un tas, ka ir atrasts risinājums un vairāk neatkārtojas, ir pazīme, kas apliecina, ka attiecīgais vīrietis nav "nelabojams", proti, viņš nav vardarbīgs pēc būtības.
Susurs8454 gadījums ir pavisam cits, un ļoti raksturīgs narcisa rīcībai - brīžiem labs un brīžiem vardarbīgs, kontrolējošs, regulāri un atkārtoti emocionālās vardarbības gadījumi.
Šādā gadījumā IR JĀBĒG PROM! Tas nav normāls cilvēks, kas var mainīties un atrisināt savas problēmas.
Šādā gadījumā padoms palikt un risināt problēmas ir VISSLIKTĀKAIS PADOMS. Nesaku, ka šis padoms ir slikti domāts, bet tas ir ļoti kaitīgs. Vardarbīgs partneris un bērnu tēvs nav joka lieta. Nepareizi rīkojoties, tas sievietei un bērniem var beigties ļoti, ļoti slikti.

Ar šādu tipāžu ir bijis sakars 2 gadus. Bet viņš izmantoja arī manipulāciju. Es biju kuņa, suka..visādi "mīļvārdiņi." Tagad atskatoties, esmu laimīga, ka vairs tādās attiecībās neesmu.
Principā, ja smaidīsi sejā, var kārtīg dabūt pa purnu. Vienā dienā savācu mantas un aizgāju prom.
Šādam variantam man liekas,ka nelīdz nekas. Plus viņš darbā, ārpus mājas, ar maniem vecākiem bija eņģelis. Pat mana māsa man neticēja.
Vēl man nebija pirmajā gadā draugu, viss ko es darīju, strādāju, taisīju ēst(pasarg dievs, ja kaut kas nebija uztaisīts vai nebija ēdiena ledusskapī) un mācījos. Laikam darbs um skola paglāba. Viņš drausmīg uztraucās, ja es kādai esmu teikusi par to,ka viņam nav visi 100, tad viņš saukāja visas draudzenes par kuņām arī. Pirmajā gadā ļoti daudz raudāju, vannu pieraudāju, daudz smēķēju (esmu atmetusi).
Viņš nekad,nekad nemainījās. Līdz pat pēdējam brīdim uzskatīja,ka man kaut kas nav ok, vienmēr teica, tu neko nesasniegsi, nekas nebūsi, kur tad tu iesi, bez manis tu nekas neesi. Plus viņš bija nenormāls pedants- telefonu lika uz galda tik daudz reizes, lai tikai skaņa,kas veidojās starp galdu un telefonu būtu atbisltoša. Ja kāds datora vads tika pabīdīts, tad bija lielas briesmas. Tādu piemēru bija 1000. Respektīvi, es nezinu,kur man tik daudz pacietības.
Pēc viņa gāju uz randiņiem un 2 puiši bija ar līdzīgām iezīmēm. Paldies, atā.
Nenovēlu nevienai tādu. Viņi nav pārmācāmi, nav jāsaprot, nav jābūt kopā. Ja ir tik tālu tomēr aizgājis, labāk bēgt prom, nekad nav par vēlu būt laimīgai.

Bēdz ko kājas nes!😃

Tikai pie speciālista lai iet un viss.

Galīgi garām padoms - "tikai pie speciālista lai iet un viss".
Vardarbīgi cilvēki nekad, nekad nesajēgs, un viņi nav spējīgi saprast, ka viņi ir vardarbīgi, viņiem ir 100% pārliecība, ka vardarbīgs ir otrs (jo tas otrs vardarbīgā izpratnē izaicina, kaitina un visādi citādi ir vardarbīgs), lai gan otra cilvēka rīcība parasti ne tikai nav vardarbīga, bet par nav ne mazākajā mērā OBJEKTĪVI kaitinoša vai izaicinoša. Izņēmums ir nedaudzie ļoti gudrie narcisisi, tie apzinās, ka viņi ir savādāki, un saprot, ko dara (bet vienalga tāpēc nemainīsies). Tāpēc šīe tipāži brīžiem izklausās kā ne pie pilna rubļa, piemēram, var ar ļoti lielu pārliecību skaidrot, ka sieviete pati vainīga, ka viņš viņai iesitis, jo viņa nebija nolikusi televizora pulti vietā, vai zupa nebija pietiekoši silta, vai bērni par skaļu bļaustījās un sieva viņus nenomierināja.
Otrs - vardarbīgi cilvēki kontrolē citus, bet ļoti necieš, ka viņiem liek kaut ko darīt. Viņi to uztver ar ārkārtīgu aizvainojumu, tāpēc aizsūtīt pie speciālista ir neiespējami, un tas var būt bīstami, jo par tādu priekšlikumu vardarbīgais var saniknoties.
Trešais - nedaudz gudrāki vardarbīgie (tādi, kas sabiedrībā uztur savu labā cilvēka tēlu), ļoti labi spēj pārliecināt psihologus un tamlīdzīgus galvas ārstus, ka īstais upuris ir vardarbīgs. Tāpēc vardarbīgā sūtīšana pie psihologa var beigties ar atzinumu, ka vardarbīga ir sieviete, kuru iekausta, un tas ir ļoti bīstami. Tāpēc ieteikums vardarbīgo sūtīt pie speciālista (galvas ārsta) ir galīgi garām.
Ceturtais - nav nekāda jēga vardarbīgo sūtīt pie speciālista, jo VARDARBĪGIE NEKAD NEMAINĀS!!!! Viņš var caurām dienām sēdēt pie speciālista, rezultāts būs 0. Garantēti.

Tā tev arī vajag žultainā Turbopeka! 😁