Es nevarētu ko tādu paciest. Liekas dīvaini, ka vīrietis sūta dirst, kad viņam aizrāda viņa paša neizdarību. Mēs abi strādājam, vīrietis pelna vairāk, līdz ar to mūsu ieguldījums kopējā budžetā ir aptuveni no manas puses 40 procenti, no viņa 60 procenti, bet līdz ar to esmu uzņēmusies saimniecības vadību, maksāju rēķinus, uzkopju, gatavoju, plānoju un veicu ikdienas pārtikas un saimniecības pirkumus, pati neiebilstu, bet tas ir pie noteikuma, ka vīrietis nav kaut kāds orangutāns, kurš neko nevar. Gadās, kad kaut ko nesavāc, bet tad es palūdzu un izdara. Iznest miskasti, aiznest traukus uz izlietni, kaut ko novākt, notīrīt, savākt, kad palūdzu vispār nav problēmu un par laimi zeķes nekur nemētā, mēs vienkārši abi esam kārtīgi cilvēki, visam mājās ir sava vieta, līdz ar to tādi strīdi liekas vienkārši muļķīgi, jo nekārtība neveidojas. Turklāt mūsdienās, ja rocība atļauj var pamazām nodrošināt palīgus - trauku mašīnu, uzkopšanas robotu, paņemt apkopēju reizi mēnesī, tas nav tik dārgi. Man izklausās, ka šādam vīrietim varētu būt problēmas ar neizdarību arī ārpus mājas, protams, nevaru to droši apgalvot. :D Arī pati uzdod sev jautājumu - kādā intonācijā un stilā Tu viņam aizrādi? Varbūt vienkārši garām ejot pieklājīgā, jaukā, bet stingrā intonācijā pasaki - aiznes, lūdzu, traukus, kad ej uz virtuvi un viss. Lēnu garu varbūt iemācīsies. Ja kliedz, tad iestājies par sevi - neapvainojies, vienkārši pasaki, ka pērtiķa līmeņa darbības ir jāizdara un viss. Diez vai viņš grib sākt redzēt Tevi kā mammu, jums taču blakus abiem jāguļ. Liekas absurda problēma un to noteikti var radoši atrisināt, lai veicas! :)