Kaut kad jau tas svars kritīs, taču ir daudzi bet. Pirmkārt, ja tikpat kā neēd, tad labāk neēst vispār, jo pēc laika organisms adaptējas un cilvēks paliek letarģisks un saguris un organismam pietiek ar mazumiņu.
Mans neēšanas rekords bija 16 dienas un tad es zaudēju kādus 12kg. Pirmajās 5 dienās nekas īsti nemainījās, bet pēc tam jau ķermenis iepraktizējās pārtikt tik no taukiem un pēc 2 dienām ēst nemaz negribējās. Es staigāju daudz ar kājām un dzēru ūdeni ar minerāliem "snake juice".
https://theworkoutden.com/snake-juice-recipe/#How_To_Make_Snake_Juicedarot tādas lietas jāizvairās no stresiem un arī kožļenēm, jo arī tas var celt cukura līmeni un ja cukura līmenis augsts, tad nenotiek pārtikšana no taukiem. Nevajag arī dzert bezkaloriju kolu.
Kad atsāk ēst, tad organisms uzkrāj vairāk no tā mazumiņa ko apēd.
Man radiniece būdama no mazotnes apaļa 60 dienās kļuva par slaidu personu un tad ik pa brīdim ietur šādas pauzes.
Ir arī cita veida pieeja, kas zinātniski ir pārbaudīta Matadora diēta, kur 2 nedēļas ēd zem savām kalorijām un 2 nedēļas līdz ar nepieciešamo normu, tādejādi organisms nejūtas visu laiku apdalīts.
Un tad pēc mēneša nosverās un sarēķina pa jaunam kaloriju daudzumu un iet tālāk. Problēma ar mazām kalorijām ilgstošā laika posmā ir tāda, ka tas rada stresu un sagurumu un tas nav tāpat kā neēst vispār. Tas spīdzina gribas spēku.
https://www.t-nation.com/diet-fat-loss/the-matador-intermittent-dietEs pats izmantoju pieeju, ka ēdu 1x dienā un tad man ir diena, kad neēdu vispār un vēl retāk, kad neēdu kādu nedēļu vai ilgāk. Kalorijas neskaitu, bet esmu ieturējis keto diētu, olu diētu, skaitījis visu pirms tam, takā es dzīvoju pēc sajūtām.
Dzīve nav sprints, bet gan maratons, kuru var un vajag arī izbaudīt uzēdot, tad kaut ko sev atņemot un izbaudot atkal.😀