Neīsti draugi, manipulatori

Motherofdragons @ 16.02.2021 21:23

Tev vajag psiholoģisko palīdzību. Tev ir sagrozīta izpratne par attiecībām, bija draudzene, tad būs vīrietis, kas tevi pazemos un tu turēsies pie "labajiem" brīžiem. Tev vajag strādāt pie savas dzīves uztveres, sava rakstura, tikt pāri traumām, mainīties kā cilvēkam, personībai, mācīties sargāt sevi un nostādīt robežas. Ir lietas, kuras nedrīkst pieļaut attiecībā pret sevi.

.Putns. @ 16.02.2021 21:29

Tu viņu atceries, jo jūties šobrīd vientuļi. Tā tas ir ar klusajiem cilvēkiem un bieži cilvēki ieraujas sevī, jo nemīl sevi.
Tev pašai vajadzētu sarakstīt mērķus uz lapiņas, kas Tev ir jāpaveic, lai justos apmierināta ar sevi, pašpārliecinàta. Kādas ir tās negatīvās īpašības. Un tām nevajag būt lietām, kas ir ārišķības.
Iespējams, kad visas skolas atsāksies vajag iet uz kādiem pulciņiem - dziedāšana, dejošana, teātris, sports, kur ir cilvēki un kur esi spiesta komunicēt un gan jau ar laiku atradīsies draudzenes, draugi un arī Tava komunikācija kļūs brīvāka, jo būs jau pirrasts komunicēt.

FlowerrG @ 16.02.2021 22:26

Jā, sevi es nemīlu... tas tiesa :(
Par pulciņiem diezvai, esmu izteikts introverts.

Florie @ 16.02.2021 22:30

Sveika! Pusaudžu gados jaunieši mēdz būt nežēlīgi, bet tas nenozīmē, ka tev ir jāmainās, drīzāk viņiem pašiem. Tāpat tev tādu ”draudzeni” blakus nevajag, lai arī kā pēc viņas tagad ilgojies.
Pilnveido un mīli sevi tādu, kāda esi! Gan nāks īstie cilvēki, kas novērtēs tevi un tavu labestību!
Lai izdodas! ❤

Miaa @ 16.02.2021 23:22

Man šķiet, šis ir ļoti raksturīgi introvertiem, sevī noslēgtiem, klusiem cilvēkiem: bieži gremdēties atmiņās, turēties pie pagātnes, paturēt prātā tikai labos brīžus un pēc tiem ilgoties. Arī es reiz biju tāds cilvēks. Un arī manā dzīvē ir bijuši draugi, kuri vēlāk mani sāpinājuši, darījuši pāri, nodevuši, izmantojuši, apzaguši un beigu beigās pavisam aizmirsuši manu eksistenci. Taču es tik ļoti vēlējos prātā saglabāt tikai labo, ka izmisīgi centos atjaunot sakarus ar šiem cilvēkiem, jo izmisīgi ilgojos pēc labajiem brīžiem. Tikai tagad, kad esmu mainījusies kā cilvēks, atskatos uz to laika posmu un saprotu, ka biju tāda muļķe. Es biju muļķe, jo ilgojos pēc cilvēkiem, kuri sen bija aizmirsuši par mani. Es biju muļķe, jo centos piedot tiem, kuri bija mani sāpinājuši. Es biju muļķe, jo centos uzspiest sevi tiem, kuriem nebiju vajadzīga. Bet, lai nonāktu pie tādas domāšanas, man bija vajadzīgi gadi. Pārmaiņas nenotiek vienā dienā, tas ir liels darbs pašam ar sevi, taču tas ir iespējams. Ir nepieciešams sāks kontaktēties ar cilvēkiem, kuri tevi novērtē (ja esi introverts cilvēks, komunikācija var notikt arī caur internetu. Mūsdienās internetā ir atrodamas gana daudz interešu grupas, kurās vari atrast domubiedrus un cilvēkus ar līdzīgām interesēm), iemīlēt sevi, saprast, ka tie cilvēki pēc kuriem tu ilgojies, ir tevi sāpinājuši un ka tādi cilvēki nav pelnījuši otru iespēju. Iemācies vērtēt sevi augstāk un neļauj, tā teikt, kāpt sev uz galvas, neļauj sevi izmantot un par svei ņirgāties. Tādi cilvēki, kuri tā dara, ir pilnībā jāizslēdz no savas dzīves. Ar to arī vari sākt. Vēl, ja iet grūti ar komunikāciju dzīvē, var pamēģināt atrast sev kādu vēstuļu biedru. Reizēm pietiek kaut ar vienu cilvēku, kurš uzklausītu un saprastu, lai palēnām sāktu mainīt savu dzīves uztveri un pasaules redzējumu. Ja māki angļu valodu, šim mērķim var noderēt grupa https://www.reddit.com/r/penpals/.
Jāsāk ar mazumiņu, lai nonāktu pie rezultāta. No sirds vēlu, lai tev viss izdodas! ❤