salīdzinu sevi ar draudzeni

Noteikti ir svarīgi saprast, vai tās ir arī viņas darbības, kas Tev liek tā justies? Vai viņa to kaut kādā veidā uzsver, izceļ, liela vai arī tās ir Tavas sajūtas un Tavs redzējums?

Man bija precīzi tieši tāda pati situācija, kad biju studiju pirmajos kursos. Identiska, draudzene nāca no bagātas ģimenes, bija apveltīta ar formām, vienmēr sabiedrības dvēsele un bieži vien nemācoties paveica visu elementāri. Sākumā bija grūti, jo sevi salīdzināju nepārtraukti domājot, nu kā tāda neveiksminiece kā es varu būt, bet tad nāca atklāsme, ka nav tāds labāks, vai sliktāks, ir vienkārši savādāks.
Piemēram es esmu īsa un 'plakana', kamēr viņa ir gara un curvy. Jā, par puišu uzmanību viņa nesūdzās, bet iekšēji ļoti pārdzīvo, ka vienalga, lai ko darītu, nevarēs būt maza un smalka. Kamēr es ar savu augumu, esmu maza un trausla sieviete.
Tāpat viņas bagātā ģimene pieprasa, lai viņa iet uz pasākumiem, kuriem nevēlas, lai viņa atbilst noteiktam standartam un bez problēmām var uzbraukt par to, ka neizskatās kā vajag. Kamēr mana neesošā ģimene dod brīvību, varu darīt ko gribu, kā gribu un būt tāda kāda gribu.
To visu rakstu, jo vēlos parādīt tev, ka varam ieciklēties uz to slikto, un salīdzīnāt ne no tās labākās puses, bet varam arī paskatīties uz visu plašāk. Piemēram, ja draudzenei labāk iet mācībās, un mēs skatāmies mācību kontekstā, tad jā viņa būs foršāka un veiksmīgāka. Bet ja mēs skatāmies dzīvē un darbā, tad varbūt tu esi atradusi savu aicinājumu, kamēr draudzene nē un tevi var uzskatīt par to veiksmīgo.
Protams, es nezinu cik tev gadu, bet ar laiku šie uztveres kontrasti mainās.

missfortune @ 14.02.2021 19:35

Noteikti ir svarīgi saprast, vai tās ir arī viņas darbības, kas Tev liek tā justies? Vai viņa to kaut kādā veidā uzsver, izceļ, liela vai arī tās ir Tavas sajūtas un Tavs redzējums?

Nē, pati viņa to it kā neizceļ. Es to pati redzu.

JJana @ 14.02.2021 20:01

Man bija precīzi tieši tāda pati situācija, kad biju studiju pirmajos kursos. Identiska, draudzene nāca no bagātas ģimenes, bija apveltīta ar formām, vienmēr sabiedrības dvēsele un bieži vien nemācoties paveica visu elementāri. Sākumā bija grūti, jo sevi salīdzināju nepārtraukti domājot, nu kā tāda neveiksminiece kā es varu būt, bet tad nāca atklāsme, ka nav tāds labāks, vai sliktāks, ir vienkārši savādāks.
Piemēram es esmu īsa un 'plakana', kamēr viņa ir gara un curvy. Jā, par puišu uzmanību viņa nesūdzās, bet iekšēji ļoti pārdzīvo, ka vienalga, lai ko darītu, nevarēs būt maza un smalka. Kamēr es ar savu augumu, esmu maza un trausla sieviete.
Tāpat viņas bagātā ģimene pieprasa, lai viņa iet uz pasākumiem, kuriem nevēlas, lai viņa atbilst noteiktam standartam un bez problēmām var uzbraukt par to, ka neizskatās kā vajag. Kamēr mana neesošā ģimene dod brīvību, varu darīt ko gribu, kā gribu un būt tāda kāda gribu.
To visu rakstu, jo vēlos parādīt tev, ka varam ieciklēties uz to slikto, un salīdzīnāt ne no tās labākās puses, bet varam arī paskatīties uz visu plašāk. Piemēram, ja draudzenei labāk iet mācībās, un mēs skatāmies mācību kontekstā, tad jā viņa būs foršāka un veiksmīgāka. Bet ja mēs skatāmies dzīvē un darbā, tad varbūt tu esi atradusi savu aicinājumu, kamēr draudzene nē un tevi var uzskatīt par to veiksmīgo.
Protams, es nezinu cik tev gadu, bet ar laiku šie uztveres kontrasti mainās.

Aww paldies❣

Nav jēga sevi par to šaustīt un iegrimt skumjās, ka tā ir sanācis. Ir jāsaprot, ka dzīve nav godīga. Lai kā to cilvēki negribētu atdzīt, tomēr lielā mērā tā ir laimes spēle. Piedzimt skaistam / skaistai un vēl turīgā ģimenē jau vien ir liela daļa no veiksmes atslēgas. Es vienmēr to esmu uzskatījis, ka skaisti cilvēki, neatkarīgi vai tas ir vīrietis, vai sieviete, dzīvo pilnīgi savādākā pasaulē un ja vēl turīgi vecāki, tad vispār.
BET tas nebūt nenozīmē to, ka tu dzīvi nevari nodzīvot laimīgi. Tev vienkārši vairāk būs jāpiepūlas un jāstrādā pie tā ko tu vēlies sasniegt, nekā tiem, kuriem jau no dzimšanas ir paveicies. Tādas, kādas "kārtis" mums katram ir iedalītas ar tādām arī ir jāspēlē un "jāizspiež" labākais ko vien no tā var "izspiest". Kā saka - best version of yourself.

Kā es tevi saprotu. :)
Man arī viss iet salīdzinoši grūti. Studijām sanāk veltīt diez gan daudz laika(ne jau naktīm zubrīties, bet tāpat daudz laika pavadīt pie grāmatām), tomēr es vēljoprojām esmu budžetā. Jā, reizēm paskatos kā pāris kursa biedri bez piepūles visu apgūst, teiksim tā “dabiski gudri” cilvēki un sķiet, ka ir negodīgi, bet tie ir tikai dazi cilvēki. Tāpat ir tadi, kas tikko turās universitātē un zinu, ka tādi, kuri cenšas kā es utml. Cilvēki ir dazadi.
Anglu valoda vienmēr bijusi mana lielā sāpe. Lielākā daļa mūsdienās jau runā tekoši angliski, bet es nē... vareju skolā censties, bet nekā.
Sportā skolā biju tā, kuru izvēlās pēdējo. Un nē, es neesmu resna, nav tā, ka nevaru paskriet utml, vienkārši nepadevās un nesanaca lielāka dala komandu sporta veidu un tad jutos kā lielākā. Bet tagd, kad es u pabeigusi skolu mājās regulāri vingroju, atsāku staigāt garas pastaigas un man ir labi tā kā ir
Vienkārši ir jāsamierinās, ka ne visi varbūt perfekti(un tie perfekti nemaz nav tik perfekti). Kādam vajag vairāk piepūlēties, lai kaut ko sasniegtu, kādam jau dzīvē viss uz paplātes...
Ieteiktu fokusēties uz savām labajām īpašībām :) un nepadoties.

vajag iemācīties sevi nesalīdzināt ar citiem, tas jau ļoti daudz ko dos :) es zinu, ka ir viegli to pateikt, bet grūtāk izdarīt, bet nu jācenšas :)

Katram dzīvē ir nespožie/spožie periodi. Man arī bija momenti, kad likās, ka kapēc man tā... citiem tā... bija stress, pārdomas, ar izskatu arī nebiju laimīga. Līdz ko beidzu par to domāt, viss izmainijās un sākās glow up. Iemīlēju sevi, beidzu salīdzināt ar citām meitenēm. Lasīju self-help grāmatas, kas arī deva soli kļūt pašpārliecinātai. Tā kā ieteikums - fokusē sevi uz savu well being. Meditācija palīdz atslēgt visas nevajadzīgās domas, un domā kā tu vēlies sevi redzēt - veiksmīgu, skaistu, gudru utt.

UZSKAITI POZITĪVO! Bieži vien, kad mēs sevi salīdzinām ar citiem cilvēkiem, mēs gluži vai automātiski meklējam sevī to, kā mums nav, tajā pašā laikā pavisam aizmirstot visu to, kas mums taču ir! Un tas attiecas uz jebko – izskatu, karjeru, mācībām, attiecībām utt. Pirms meties negatīvajā sevis salīdzināšanā un kritizēšanā, pamēģini uzskaitīt to, kas tev ir! Saraksti uz papīra lapas, ja nepieciešams! Tu redzēsi – šo lietu ir tiešām daudz! Visbiežāk – daudz vairāk par to, kā mums, mūsuprāt, nav.
PAR TO, KAS TEV NAV – VAI TEV TO VAJAG? Tev nav, bet otram ir. Tu salīdzini un jūties slikti. Bet padomā un godīgi atbildi sev – vai tev maz vajag to, kas ir otram? Tā no visas sirds un patiesi atbildi – vai vajag? Ja tev būtu tas, ko uzskati par nepilnību sevī – vai tu justos patiesi laimīga? Vai tā ir tā labas sajūtas atslēga? Vai varbūt tev to vajag tikai tādēļ, ka tas ir otram? Ļoti bieži šādi ar jautājumiem analizējot pati sevi, tu sajutīsi, ka šī visa salīdzināšana un ņemšanās ir lieka – tev ir labi tāpat un nemaz nevajag to, ko sākotnēji esi ieņēmusi galvā.
Lai izdodas!

Iesaku tiešām pievērsties sev un uzsvērt savas skaistās lietas, iemīlēt sevi. Laimīgi cilvēki nesalīdzina sevi ar citiem.
Man ir draudzene, kura vairākus gadus atpakaļ jutās tā kā Tu attiecībā pret mani. Mums gan nebija tik ļoti izteikti, ka viena bagātāka vai gudrāka, bet vairāk izskata un puišu “uzmanības” ziņā.
Pasākumos draudzene pēc pāris kokteiļiem man bieži teica, ka blakus man jūtas nenozīmīga, neglīta, neviens viņai nepievērš uzmanību, tā vairākas reizes. Es jutos tik slikti, jo nezināju, ko iesākt, negribēju, lai viņa tā jūtas, jo mīļa. Apsvēru pārtraukt draudzību, jo kāds labums no kāda, kas liek justies slikti.
Daudz par to nerunājām, jo es nezināju kā, drošvien viņa ar ne, bet pagāja laiks, un viņa pati saprata, ka nemīlēja sevi un ar to bija jāsāk. Strādāja ar sevi, atplauka, kļuva laimīga un vispār vairs nekādas salīdzināšanas.
Tajā laikā es skatījos uz viņu un nesapratu - viņā jau tā bija tik daudz foršas lietas, kuras arī es varēju gribēt sev, kur ir problēma.
Tevī noteikti ir daudz kas labs, tas ir jāierauga. Jāiemīl sevi! Esmu redzējusi, kā tas notiek, zinu, ka tā var!

Kāpēc jūs esat draudzenes?

Jupiter @ 16.02.2021 15:15

Kāpēc jūs esat draudzenes?

Pāris dienas atpakaļ tieši redzēju Ievas Adamss IG live, kur viņa runāja par dažādām draudzībām. Diemžēl ļoti tipisks ir draudzību veids, kur viena grib izcelties uz otras fona - tieši vai netieši.
Autorei - man ir bijis līdzīgi, taču kas man palīdzēja, bija pašai kļūt pašpārliecinātai. Tā pārliecība daudz ko tev dos. Gan komunikācijā, gan tajā, kā pretējais dzimums attiecas pret tevi. Pavisam noteikti arī viņai ir kādi mīnusi, vienkārši tu tos nepamani. Vnk tad ja nerisināsi to problēmu iekšēji, tā nepazudīs un pēc tavas loģikas būtu jāmeklē "neglītāka un neveiksmīgāka" draudzene, un tas būtu tik pat slikti.