Čau, dārgās meitenes.
Vakar pēc darba sēdēju mīkstajā krēslā ar karstu tējas krūzi klēpī, un iedomājos par šo jautājumu. Kas ir lielākā dzīves bauda? Atzīšos, ka atbilde man nebija ilgi jāmeklē. Iespējams pati atbilde - kas nemanot jau bija dzimusi manā zemapziņā - uzvedināja mani uz šo jautājumu, nevis otrādi, kā ierasts, kad jautājums ved pie atbildes.
Lieta tāda, ka dažas minūtes iepriekš biju atgriezusies no tualetes. Manuprāt, lielākā dzīves bauda ir nolikt labu kluci. Iztīrīt, tā teikt, visas iekšas. Ne katrs klucis ir šāds teju vai svētīgs klucis. Runa ir par tiem retu reizi (vai arī bieži - atkarīgs no jūsu diētas) piedzīvojamajiem laimes mirkļiem, kas brutāli izplēš visu dibenu. Pēc tam vēl vairākas stundas minētā vieta par sevi atgādina, un smeldzīga sajūta pārņem visu grēcīgo miesu, it kā būtu pārciesta kāda milzīga traģēdija. Traģēdijām uz cilvēku bieži vien ir katartiska ietekme. Iespējams, šādi jūtas mātes pēc dzemdībām, kad kājstarpe vēl smeldz, bet domas rosās tikai ap šo brīnišķo Dieva dāvanu, kas tikko nākusi pasaulē. Iespējams, šādi jutās Jēzus pēc savas augšāmcelšanās, kad pār viņu bija nākusi pilnīga, nepārspējama Dieva svētība. Vai arī Aleksandrs Lielais, kad pēc ilgām un nežēlīgām kaujām triumfēja un kā uzvarētājs ienāca Konstantinopolē, sākot jaunu ēru pasaules vēsturē.
Vai kāda spēs argumentēti pierādīt, ka man nav taisnība, un dzīvē ir lielāka bauda par laba kluča nolikšanu? Neticu, bet varat mēģināt.
30
