Minelūše @ 08.01.2021 21:56Nekad neesmu vecākiem to jautājusi un arī viņi man šajā sakarā neko nav teikuši. Esmu vienmēr augusi gādībā un mīlestībā, lai kā tur arī nebūtu.
Man šķiet dīvaini un nepareizi bērnam pateikt, ka viņš bija nevēlams un negaidīts. Pat ja tā patiešām bija, bērnam tas nav jāzina.
Eksperte @ 08.01.2021 22:45Es esmu pierādījuma bērns ārstiem, kas teica, ka mana māte centusies pati atbrīvoties no iepriekšējās grūtniecības, lai gan iestājās spontānais aborts, jo apgalvoja, ka otrreiz paliekot stāvoklī viens no mums aizietu bojā dēl bijušā un tādēļ stāvoklī nedrīkst palikt. Nu tā nu es piedzimu, māte arī dzīva. Taču varbūt tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ mums komunikācijas nav. Tam seko vēl miljons citu iemeslu, bet ieskicēju atbildi uz jautājumu. Nenožēloju, ka māte man to reiz izstāstīja. Tagad saprotu daudz labāk daudzas viņas rīcības attiecībā pret mani.
Arvis Reiks @ 08.01.2021 22:50
Mani bērnībā sita ar gumijas šļūteni kad biju nogrēkojies.
TimeToDream2 @ 08.01.2021 22:56Esmu vienīgais bērns ģimenē, tēvs aizlaidās pēc pāris gadiem, kad piedzimu. Dzīvoju ar mammu un vecmammu, bija bads, nabadzība, bet kaut kā izkūlāmies. Ceru, ka maniem bērniem būs jauka bērnība.
Arvis Reiks @ 08.01.2021 22:50
Mani bērnībā sita ar gumijas šļūteni kad biju nogrēkojies.
Arvis Reiks @ 08.01.2021 22:50
Mani bērnībā sita ar gumijas šļūteni kad biju nogrēkojies.
Redrose @ 09.01.2021 00:24Žēl, kad diskusijā iejaucas nenopietni un nelīdzsvaroti lietotāji.?
Ellin @ 09.01.2021 10:23Es esmu vidējais bērns un vienīgā meita. Es vienmēr esmu sajutusies mīlēta un lutināta. Mana mamma un tētis nekad nav šķirojuši mūs, visi mīlēti vienlīdzīgi. Es esmu pateicīga, ka neesmu bijusi negaidīts rūpju bērns. :)
Manu aiziešanu dzīvot prom no mājām pie nu jau līgavaiņa mamma uztvēra sāpīgi, jo kā jau lielandaļai vecāku ir sāpīgi, ja bērns dodas prom no ģimenes ligzdiņas. Tagad viņa ir priecīga ka drīzumā būs kuplāka ģimene un nu jau mamma gatavojas omes lomai,jo plānojam bērniņu. :)
Kāda bij jūsu vecāku reakcija ejot prom no mājām, lai uzsāktu savupieaugušo dzīvi? Kā vecāki pieņem jūsu vīru/sievu jeb jauno ģimenes daļu? :)
Elisa_M @ 09.01.2021 11:13Ģimenē esmu otrais bērns, tā kā pirmā piedzima meitene, otro tētis ļoti vēlējās puiku, visi arī teica - būs puika, būs puika, bet piedzimu es. Tā nu pirmos dzīves gadus (cik atceros) tētis allaž mani mēģināja piesaistīt puišu lietām, kas mani absolūti neinteresēja, līdz ar to tētis sāka melot un aizgāja. Vienmēr no vecāku, vecvecāku puses esmu jutisi spiedienu, ka esmu vainīga pie vecāku šķiršanās, jutos nemīlēta, taču uzsākot patstāvīgu dzīvi, ar mammu esam kļuvušas par labākajām draudzenēm, lai gan šad tad vēl dzirdu pārmetumus, zinu, ka mammai sāp, bet mēģinu to laist gar ausīm - viņai arī vienai bija grūti ar divām meitām.
Arvis Reiks @ 09.01.2021 11:53
Mūsdienas vari piešut dzimumlocekli un padarīt sevi par puisi, tad vecāki ar tevi leposies un saies atkal kopā.