Covid un pašnāvības

https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/333079-vilis-kristopans-latvija-pasnavibu-vairak-neka-no-covid-19-miruso

Šoreiz mediji runā patiesību vai atkal melo ?

Es nelasu medijus un man viss forši.
Secinājumus izdariet paši.

sla @ 14.12.2020 20:44

Un?
Trīs jaunu bērnu tēvs izdara pašnāvību dēļ naudas problēmām.. atstājot zīmīti, ka bez viņa bērniem būs labāk..
Sviests vienkārši! Nevis labāk, bet sliktāk.. bērniem trauma uz mūžu, nedod Dievs, ka bērni jutīs vainaz apziņu ies to pašu ceļu...
Šādi rīkoties ir ļoti gļēvi!!

tādus es uzskatu par egoistiem, jo doma tikai par sevi, nevis par saviem tuvajiem, diez vai viņiem būs vieglāk.

Un?
Ir pārāk daudz pašnāvības gadijumu naudas dēļ, lai to salīdzinātu ar covid vai depresiju.

Pēc dažu domām, valdības nevajadzēja darīt neko. Gan jau viss atrisniātos pats no sevis. Slimo un mirošo no covid būtu dažas x vairāk, bet toties depresiju un pasnavību būtu mazāk.
Tad šie gudrinieki bļautu un protestētu ka valdība atkal neko nedara

Mazaa_saulite @ 14.12.2020 21:07

tādus es uzskatu par egoistiem, jo doma tikai par sevi, nevis par saviem tuvajiem, diez vai viņiem būs vieglāk.

Tur jau tā lieta, egoistiski cilvēki, kuri uzskata, ka vieglāk ir aiziet prom pametot savus bērnus. Viņš pats ir vainīgs pie situācijas, kas ir radusies, nesaprotu par ko vispār žēlot?

Ir stulbi salīdzināt gripas, covid slimniekus ar pašnāvniekiem. Pašnāvība ir izvēle, nāve gripas vai covid komplikāciju dēļ - nē.
No problēmām vienmēr ir izeja, lielākoties problēmas ir pārejošas. Hroniskas saslimšanas+covid gan nereti ir nepārejoša problēma bez iespējām atkopties. Virziens ir tikai viens un izvēles iespējas tev nav.

sla @ 14.12.2020 19:52

https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/333079-vilis-kristopans-latvija-pasnavibu-vairak-neka-no-covid-19-miruso

Ēmm...
Varbūt pati apskaties statistiku? Un ņem vērā arī to, ka Covid lielākā daļa nāves gadījumu ir no pēdējiem trīs mēnešiem.

Pasnavibu katru gadu bijis 2-3x vairak ka gajuso boja CSN. Cik mes runajam par drosibu uz cela un cik par pasnavibam. Pedejos gados tikai nedaudz skalak tiek runats par pasnavibam, piemeram, festivals Ogle, kur ir savs stasts utt. Tagad katrs grib gudraks un aizstavet "vajakos". Kas nu kuram tie butu, lai tik paraditu, ka Covid nav nekas. Nezinu, vai Daugavpils pansionata tagad bus vieglas dienas, kur 50 no 270 klientiem atklats Covids, 20 no 200 darbiniekiem. Pie tam vairak ka puse klientu ir gulosi.

Šis covid periods ir saasinājis un pasliktinājis situāciju, kad cilvēki nonāk līdz depresijai utt.
Bet ir cilvēki, kas nepadodas, meklē un atrod kaut nelielus risinājumus, lai ko mainītu dzīvē.
Ir protams ziņas, kas uzkurina cilvēkus, bet ne viss ir feik ziņas.
Nebiju ne covid noliedzēja, ne arī 100% tam visam ticēju,bet pati saskāros ar covid slimību personīgi.

Ļoti labs raksts par šo tēmu: https://edition.cnn.com/2020/11/28/asia/japan-suicide-women-covid-dst-intl-hnk/index.html
Bet nu, protams, gan jau arī šajā gadījumā tūlīt te atradīsies kāds, kurš centīsies oponēt, sakot, ka vai nu dati nav precīzi vai nu japāņi melo, vai vēl kaut kas. Esmu ievērojusi, ka šajā Covid laikā cilvēki dalās divās lielās grupās no kurām viena liela grupa ir kategoriski vīrusa noliedzēji, bet otra liela grupa - tie, kuri svēti tic pilnīgi visam, ko raksta mediji/saka valdība, tāpēc visi, kuri saka ko citu/domā savādāk, ir idioti, pamuļķi vai Gobzema atbalstītāji (šī jau ir klasika arī šajā forumā). Un tad ir tā mazā saujiņa to, kuri saprot, ka vīruss ir bīstams, bet izdara paši savus secinājumus, pēta statistiku, netic visam, ko raksta ziņās un nepārstāj dzīvot dēļ vīrusa no kuras izveseļojušies 97% cilvēku visā pasaulē. Par to, pie kuras grupas katrs piederat, varat mēģināt izdomāt paši.
P.S. Par ņirgāšanos par tiem, kuri izdara pašnāvības, vispār paklusēšu. Dievs dod, lai nevienam no tiem, kuri tagad spriež par to, kurš ir vai nav gļēvulis, nenākas pašam uz savas ādas vai savā draugu, radu lokā piedzīvot to, ka dzīvē pienāk tāds brīdis, kad pašnāvība šķiet kā vienīgā izeja.

Diezvai šeit kāds ņirgājas attiecībā uz pašnāvniekiem, un personīgi man drīzāk ir dusma par paveiktu pašnāvību - atstājot savu ģimeni vienus, par saviem bērniem ir jāuzņemas atbildība. skaidrs, ka ir salauztas sirdis un sabojāta bērnība.
tie, kas ir vieni, bez nekā, tiem ir patiesi grūtāk, bet, ja tev ir bērni, ir iemesls cīnīties un iet ceļu tālāk, lai vai kas! būt kopā. un nepamest nelaimē savus bērnus. bet, redz, ir tik vienkārši padoties.
es nekad nepakļautu uz savu atbildību bērnus šādai izdarībai, kaut aizbēgtu prom uz otru pasaules malu prom no parādiem, vismaz kaut kā, ja nav spēku cīņas ceļā. vai tā nebūtu labāk?
par izdzīvojušiem pašnāvniekiem fakts - liela daļa pēc mēģinājumiem zaudēt sev dzīvību, piemēram, lidojot lejā no tilta utt., tajās pāris sekundēs saprot, ka tomēr ne-parko nevēlas zaudēt dzīvību, notiek kkàds klikšķis galvā, lai gan vēl brīdi atpakaļ nekas nelikās nevērtīgs. šādu gadijumu ir ļoti daudz, un man ir pārdomas, diez cik šādi cilvēki tomēr ir vēlējušies palikt dzīvi.
Un tie "pēc" cilvēki savu dzīvi nodzīvo pilnvērtīgi un laimīgi, novērtējot visu, visu!

Liels + katz tekstam, pilnībā piekritu!!!
Neko precīzak nemaz nevarētu uzrakstīt.
Diemžēl esmu no tajiem cilvēkiem , kam ir bijusi saskarsme ar pašnāvības mēģinājumiem ģimene un esmu sapratusi precīzi, cik cilvēki ir egoistiski lai izbēgtu no problēmām, ietu šo “vieglo ceļu” sev, bet atstājot sev mīļos cilvekus sāpju varā pēc sava padarītā. Paldies Dievam mūsu gadījumā beidzas laimīgi, tikai atstājot man bērnības traumu uz mūžu.
Pašnāvnieciski noskaņotos cilvekus būtu jāārstē, tikai žēl ka viņi nekad paši neies un nemeklēs doktora palīdzību.

Katz @ 15.12.2020 01:50

Diezvai šeit kāds ņirgājas attiecībā uz pašnāvniekiem, un personīgi man drīzāk ir dusma par paveiktu pašnāvību - atstājot savu ģimeni vienus, par saviem bērniem ir jāuzņemas atbildība. skaidrs, ka ir salauztas sirdis un sabojāta bērnība.
tie, kas ir vieni, bez nekā, tiem ir patiesi grūtāk, bet, ja tev ir bērni, ir iemesls cīnīties un iet ceļu tālāk, lai vai kas! būt kopā. un nepamest nelaimē savus bērnus. bet, redz, ir tik vienkārši padoties.
es nekad nepakļautu uz savu atbildību bērnus šādai izdarībai, kaut aizbēgtu prom uz otru pasaules malu prom no parādiem, vismaz kaut kā, ja nav spēku cīņas ceļā. vai tā nebūtu labāk?
par izdzīvojušiem pašnāvniekiem fakts - liela daļa pēc mēģinājumiem zaudēt sev dzīvību, piemēram, lidojot lejā no tilta utt., tajās pāris sekundēs saprot, ka tomēr ne-parko nevēlas zaudēt dzīvību, notiek kkàds klikšķis galvā, lai gan vēl brīdi atpakaļ nekas nelikās nevērtīgs. šādu gadijumu ir ļoti daudz, un man ir pārdomas, diez cik šādi cilvēki tomēr ir vēlējušies palikt dzīvi.
Un tie "pēc" cilvēki savu dzīvi nodzīvo pilnvērtīgi un laimīgi, novērtējot visu, visu!

Piekrītu tam, ko raksti. Diemžēl, reizēm tie iemesli ir tik dziļi, ka mēs - tie, kuri, iespējams, ar tādām lietām neesam saskārušies - varam nesaprast, kas darās tā otra cilvēka dvēselē. Man šķiet, ka spilgti piemēri tam ir komiķis Robins Viljams vai grupas "Linkin Park" solists, kurš savā pēdējā video laimīgi spēlēja spēles kopā ar bērniem, bet dažas stundas vēlāk atņēma sev dzīvību... Arī gribas uzdot jautājumus: kā tā? Šķietami laimīgi, pārtikuši cilvēki, kuriem bija viss - nauda, karjera, ģimene... Bet laikam jau ir tā, ka ir sāpes, kuras nespēj dziedēt ne nauda, ne labs darbs, ne mīloša ģimene. Laikam tāpēc nekad nesteidzos šos cilvēkus nosodīt, saukt par gļēviem vai egoistiskiem, jo man nav ne jausmas, kas darās tiem cilvēkiem prātā un dvēselē. Bet, kā jau teicu, piekrītu tavam viedoklim. Man sāp sirds, domājot par visām salauztajām dzīvēm, kuras skar viena cilvēka lēmums atņemt sev dzīvību. Manā ģimenē bija cilvēks, kurš to izdarīja. 36 gadi pagājuši un tuvinieki, īpaši vecāki, joprojām nav līdz galam spējuši izsāpēt šo zaudējumu. Smaga tēma.

grupas "Linkin Park

Šajā gadījumā pie pašnāvības vainīgs varētu būt viņa labākais drauga Audioslave solists Criss Cornell. Viņš pēc koncerta savā numuriņā pakārās. Arī it kā viss dzīvē labi, nodziedāja koncertu kur daudz fanu, bet iekšēji tukšums. Criss Chesteram bija liels atbalsts.
Tā nu tas ir. Bieži cilvēki paši neizvēlas stāstīt, kas viņus nomāc.

Pašnavibas tāpat ka dažādas atkarības nešķiro cilvēkus pēc sociālā vai materiālā statusa.
Arī pilnībā nodrošināti, ārēji veiksmīgi cilvēki veic pašnāvības.
Iekšā galvā nevienam neielīdīsi un to kas cilvēkam ir dvēselē zina tikai viņš pats.
Cilvēks ir tik stiprs cik stiprs viņš ir garīgi. Diemžēl mūsdienās cilvēki garīgi paliek ar vien vājāki.
Šobrīd tas ir labi redzams, ka daudzi nespēj paciest nelielas neērtības un ierobežojumus.

Pašnāvība ir sekas depresīvam stāvoklim, kas ir psihisks traucējums un tāpēc tam nav nekāda sakara ar rakstura vērtējumu, tā nav rakstura vājuma pazīme..

Saukt pašnāvniekus par gļēvuļiem ir nepareizi, manuprāt. Tieši otrādi, ir vajadzīga drosme, lai to izdarītu, nezinot, kas ar tevi notiks pēc tam, kur nokļūsi, utt. Es pašnāvību nekad nespētu izdarīt un nevis tāpēc, ka par mani te kāds pārdzīvotu vai nepārdzīvotu, bet tieši tāpēc, ka neziņa par to, kas ar mani būs pēc nāves, turklāt brīvprātīgas, būtu pārāk biedējoša.