Draudzība

Chikadrilla. Saprotu, ka skumji. Bet kāpēc jāieciklējas uz slikto? Gūsi mierinājumu, ka arī citiem tā ir bijis?
Kam tas vajadzīgs?
Labāk atrodi domu biedrus par sev interesējošām tēmām un raugies uz pozitīvu rezultātu!

Man arī labākā draudzene aizbrauca un NL, arī atrada sev jaunus draugus, intereses, bet mums draudzība ir īsta, pat ja neesam satikušās nu jau vienu gadu, tā pat uzturam kontaktus un esam labākās. Daudz kas piedzīvots kopā un ar nepacietību gaidām tikšanos.
Būtu priecājusies, ka pazuda kontakts, ja tik viegli varat pārstāt kontaktēties tad nebija nemaz tik labas attiecības jums. 🙂

Tas man varbūt liks saprast kaut ko. :)
Es jau neieciklējos uz slikto. Vienkārši, ik pa laikam atceros pozitīvo, kas bijis, un paliek skumji, ka tā tagad vairs nav :) dzīvē ir vairāki posmi bijuši, kad ir draudzene un tad kaut kā pārtrūkst tā draudzība. Es protu draudzēties tikai ar vienu cilvēku, jo atdodos pilnībā draudzībai. :) parasti ir cilvēki ar kuriem labi uzturu kontaktu, bet pilnībā atvērties nevēlos un ieturu distanci.

Visbiežāk tā arī bijis, ka draudzība zaudēta tāpēc, ka pārvācas un ikdienā vairs nesanāk būt vienā pilsētā vai valstī.
Vienu draudzeni pamazām zaudēju, jo man nepatīk tas, ka viņa mūždien kritizē citu dzīves apstākļus, izskatu. Pēdējo reizi viņa pateica, ka man ir pārāk vecs televizors, kopš tās reizes vairs neesmu viņai zvanījusi.

Mazaa_saulite @ 08.12.2020 22:02

Man arī labākā draudzene aizbrauca un NL, arī atrada sev jaunus draugus, intereses, bet mums draudzība ir īsta, pat ja neesam satikušās nu jau vienu gadu, tā pat uzturam kontaktus un esam labākās. Daudz kas piedzīvots kopā un ar nepacietību gaidām tikšanos.
Būtu priecājusies, ka pazuda kontakts, ja tik viegli varat pārstāt kontaktēties tad nebija nemaz tik labas attiecības jums. ?

es par to esmu domājusi. Taisnība, nebija noteikti, bet bija tomēr labi to laiku

Ne gluži pazaudēta, bet kontaktējamies reti. Katra ir citā pilsētā, sava dzīve, darbs, ģimene. Pamazām parādījās katrai savas intereses, maz kopīgu tēmu, citi draugi, kā arī viņas raksturs mainījās. Jau iepriekš bija tā, ka sarunas laikā viņa varēja runāt tikai par tevi, diezgan daudz sūdzēties, tagad arī tas ir palicis vairāk - lielākoties viņa runā tikai par sevi, kā arī, piemēram, ja pasaku, ka man ir tas un tas, tāda problēma, viņa pasaka, ka kas ta nu tev par problēmām, tas ir sīkums, tu tikai iedomājies, bet man ir gan slikti. Ļauni tā runāt, bet nu ar laiku apnīk, ka atdeve ir tikai no manis un tikai es esmu klausītāja.

Nikola. @ 08.12.2020 22:07

Visbiežāk tā arī bijis, ka draudzība zaudēta tāpēc, ka pārvācas un ikdienā vairs nesanāk būt vienā pilsētā vai valstī.
Vienu draudzeni pamazām zaudēju, jo man nepatīk tas, ka viņa mūždien kritizē citu dzīves apstākļus, izskatu. Pēdējo reizi viņa pateica, ka man ir pārāk vecs televizors, kopš tās reizes vairs neesmu viņai zvanījusi.

hmmm... man ir bijis līdzīgi, sāpīgi saprast, ka Tev cilvēks ir bijis svarīgs, esi gatavs viņu uzklausīt, bet viņam esi tukša vieta.

Tie cilvēki, kuriem IR jābūt Tavā dzīvē, nekur nepazudīs.

Man līdzīgi notika kā autorei, pirms vairākiem gadiem. Arī bija labākā draudzene, bet tajos pēdējos gados viņa ieslīka alokohola, cigarešu atkarībās, tusējās ar tādiem cilvēkiem, kuriem bija par to interese, man neinteresēja šīs tēmas. Ar laiku es no viņas attālinājos, tad pēc gada viņa pārcēlās uz Angliju. Es paliku viena Latvijā ilgu laiku, līdz atradu savus domu biedrus (iesaku Tev arī tādus atrast)! :) Tāpēc no tā laika, kad sapratu, cik forši ir jauni apkārtējie domu cilvēki, daudz retāk kontektējamies (apsveicam tikai svētkos vienu otru un pie reizes, pajautājām kā iet, un tas arī viss līdz nākamiem svētkiem). Neesmu redzējusi viņu no tā gada, kad aizlidoja prom. Nevēlos arī vairs redzēt, jo mēs abas esam ļoti izmainījušās, domas, dzīves uztvere nesaskan.

Saprotu, ka var šķist, ka jaunus draugus ir grūti atrast (pieaugušākai kļūstot), taču, pēc personīgās pieredzes, tas ir izdarāms. Protams, nenotiks varbūt nākamajā dienā vai mēnesī, taču esot atvērtai viskautkas var notikt 👍
Caur šo pašu forumu esmu iepazinusi lieliskus cilvēkus, kurus varbūt neuztveru kā "soulmates" vai "BFF" taču cilvēkus, kurus ļoti novērtēju savā dzīvē un ar kuriem vēlos veidot kopīgas atmiņas un labu ilgtermiņa draudzību 😊

Kā es tevi saprotu!
Man arī bija draudzene. Daudzus gadus. Es par viņas nevarēju teikt nevienu sliktu vārdu. Viņa bija mans atbalsts grūtākos brīžos. Līdz brīdim, kad uzsāku attiecības un pārstāju izklaidēties. Lai gan satikāmies un kontaktējamies gana bieži, ar to bija par maz. Viņai vajadzēja tusinu, dzekus utt.. Līdz ar to viņa atrada cilvēkus ar līdzīgu skatījumu uz dzīvi. 30+,bet visas brīvdienas reibumā, svešu čalu kompānijā.
Sākumā bija grūti pārdzīvot, tagat jau kopbildes apskatos ar smaidu par patīkamam atmiņām.

Arī samērā līdzīgi. Bija itkā draudzene no 8-9.klases, sākumā bijām vairākas. Diezgan kopā pavadījām visu studiju laiku līdz pat man pirmajai izveidojā nopietnas attiecības un piedzima bērns. Paziņas minēja, ka iespējams tā nosacītā greizsirdība, jo viņa pati ļoti gribēja ģimeni. Nezinu, bet visnotaļ dīvaini, tiešām itkā cilvēks kaut kam psiholoģiski netiktu pāri, jo es galīgi nebiju tā, kas ierakās pamperos. Daļēji saprotu, ka lielākā laika pavadīšana bija tusiņi, tomēr grūti pieņemt, ka pēkšņi tā var mainīties viss. Bet ko nu, cilvēki citreiz palīdz salikt visu pa plauktiņiem un pazūd no mūsu dzīves, kad “misija” izpildīta.

Draudzējāmies kopš bērnības.
Novērsās no manis kad piedzīvoju smagu zaudējumu dzīvē. Nesaņēmu nekādu morālu atbalstu, drīzāk man tika pateikts " Ko Tu gribi no manis? Tev ir tuvinieki...."
No tā brīža sapratu, ka nekas nebija īsts. Un kā vēlāk izrādījās, biju viņai tenku avots. Patika ievākt informāciju, to pa savam apstrādāt un palaist tālāk tautās.

Ir bijusi tāda situācija, ka es pazaudēju savu labāko draudzeni uz visu mūžu ar viņu notika nelaimes gadijums, viņa nav jau kā 6 gadus uz pasaules, bet es viņas vēl labi atceros :)

Es pazaudēju lielāko daļu draugus depresijas dēļ. Pati ar sevi netiku galā un tāpēc, diemžēl, pati novērsos no citiem. Tagad esmu uz kājām, bet negribas vairs vecajiem draugiem uzbāzties un dažreiz pasēžu un padomājot saprotu, ka esmu diezgan vientuļa ;D