Man arī simpatizē abi dzimumi. Lai gan attiecības vienmēr esmu veidojusi tikai ar vīriešiem, manā dzīvē ir bijusi īpaša sieviete, kuru es tiešām mīlēju, neskatoties uz to, ka mūsu starpā nebija intīmu attiecību, tikai milzīga pievilkšanās, pāris nevainīgi pieskārieni un skūpsti. Esmu sapratusi, ka neiemīlos vienā konkrētā dzimumā, bet cilvēkā. Un tad ir vienalga kāds šim cilvēkam dzimums. Neskatoties uz to, nekad neesmu izjutusi šo vajadzību "iznākt no skapja", jo pārsvarā savu privāto dzīvi un attiecības ļoti sargāju un turu noslēpumā. Tuvākie cilvēki visu zina, bet atklāt kaut ko citiem nejūtu vajadzību.
Tiesa gan, man izklausās, ka tavai seksualitātei ar šo visu vispār nav nekāda sakara. Problēma ir tavās bailēs. Bailēs no nezināmā, bailēs iepazīties, bailēs komunicēt ar cilvēku, kurš vēlas iepazīties ar tevi. Kā pati saki, esi jauna, attiecībās nepieredzējusi. Tādā gadījumā bailes ir tikai normāla parādība. Tev bail no tā, ko savā dzīvē vēl neesi pieredzējusi. Iespējams, bail no izgāšanās vai kāda nepareizi pateikta vārda. Iespējams, bail no ciešāka fiziska vai emocionāla kontakta ar otru cilvēku. Iespējams, bail no tā, ka viss notiek pirmoreiz un nezini, kas tevi var sagaidīt tālāk. Bet tas ir tikai normāli. Mēs visi esam bijuši jauni un bailīgi, visi esam izgājuši cauri tam satraukumam kāds pārņem pirms pirmā randiņa vai pirmā skūpsta. Izklausās, ka tev jāstrādā ar savām bailēm un jāiemācās tās pārvarēt. Kad vairs nebaidīsies, nebūs svarīgi tas vai tevi uzrunās meitene vai puisis. Tu būsi atvērta jaunām draudzībām un, iespējams, attiecībām.
Varu ieteikt ar kādu izrunāties tieši par šīm bailēm. Tas var būt psihologs, mamma, tētis, māsa, brālis vai labākā draudzene. Ja jūti, ka tas varētu palīdzēt, izrunājies ar kādu cilvēku, kam uzticies. Bet man nešķiet, ka tas ir obligāti vajadzīgs. Vienīgais cilvēks, kurš tā pa īstam var likt tev pārsvarēt savas bailes un nedrošību, esi tu pati!
Lai izdodas!
64
