Atriebība sieviešu stilā

Nobļoķēju :D

Tu tā kā ar to vīrieti vēl paliec kopā?
Ja jā tad es savam mīļotajam parasti neatriebjos, neuzvedamies kā mazi bērni. 🙂
Nav neko tādu darījis, lai izpelnītos atriebību .
Lai gan vienigais ko esmu darījusi, ja viņš man ko ir neparak patīkamu pateicis vai ir bijusi kāda situācija, es mēģinu izdarīt tieši tā pat viņam lai saprot kā es jutos, bet tas ir par tādiem maziem sīkumiņiem un nav pārāk nopietni. 😁 (piem.neizkrāmēja manu darba somu kamēr esmu dušā, nākamajā diena viņam neizkrameju. Mums tāds paradums kurš pirmais iet mazgāties , otrs izkrāmē somas un visu sakārto.) 😁

Manas atriebības vairāk nav balstītas uz emocijām, bet saprātu.
Ar bijušo iepazināmies, pēc 3 mēnešiem viņš pateica, ka dodas uz citu valsti praksē. Nebija ne jautājums vai es gribu, kādi man plāni, ko saku es. Nekā. Vienkārši es braucu, brauc man līdz. Es nebraucu jo nelikās loģiski. Taču viņš aizbrauca. Gaidiju viņu atpakaļ pus gadu. Sagaidīju. Taču tā vietā lai priecātos, ka esam kopā viņš sāka čīkstēt ka ir aizvainots, jo es nebraucu līdzi. Tā nu attiecības šķobijās. Viņš man besija ar savām tizli nepārdomātām rīcībām, un es besiju viņam, jo mēdzu to bāzt acīs un izrisināt. Beigās viņš man izbesija un pēc 2.5 gadiem izšķīrāmies. Arī pēc tam turpinājās meli, protams.
Sapazinos ar tagadējo. Pēc 3 mēnešiem aizbraucu viņam līdzi uz citu valsti un joprojām šeit esmu. Pirms devos prom satiku bijušo. Pateicu ka dodos prom. Un tad es sapratu, ka neviens sāpīgais teikums viņa virzienā nav bijusi tik liela atriebība kā šī. Nedoties līdzi toreiz viņam, bet doties tagad līdzi citam. Acīs redzēju mazliet naidu, sāpes un vilšanos. Nu un kā jau es, protams, pateicu, ka darīšu visu, lai tad, kad mēs satiktos un runātu kā kuram iet, es stastītu, un viņš apjaustu ka viņam nav pat puse no tā, kas ir man. Un tā arī ir šobrīd. Jo vislabākā atriebība ir augt uz priekšu. Parādīt, ka tev bez viņiem ir vēl kvalitatīvāk. Ka viņi nespēja dot tev to, ko tagad tu spēji paņemt pati.

es,piemēram, pēc viņa kārtējo solījumu nepildīšanas, izņēmu no viņa maka 200 eiro un aizgāju sev nopirku jaunu somiņu 😂 protams, atstāju zīmīti, ka paņēmu naudu un dodos nopirkt sev kaut ko skaistu

Un jūs vēl esat kopā? Ja kāda man šādi izdarītu, tad varētu ar visu savu somiņu palikt aiz durvīm un meklēt citu vīrieti.

Piekrītu, ka labākā atriebība ir augt un būt labākai. :)
Ir bijušas 2 attiecības, vienas izjuka ātri, jo nebijām gatavi. Toreiz likās forsi izmeģināt kā ir attiecībās.
Otrās izjuka, jo draugs krāpa. Bija ļļoti sāpīgi, bet es vienkārši piedevu priekš sevis, nesakot viņam, vienkarsi iekšēji tiku galā. Šobrīd studēju to, kas patiešām interesē, esmu budžetā, ieguvu autovadītaja tiesības nesen, apgūstu francu valodu paslai, man ir fantastiski kursabiedri un draugi. Tā ka, vislabākais ir domāt par attīstību pasai, neliekas ok, ka esot ar puisi kopā jāatriebjas vai pēc tam. Atriebjoties tu dari sev pari

GhostGG @ 06.12.2020 13:37

Un jūs vēl esat kopā? Ja kāda man šādi izdarītu, tad varētu ar visu savu somiņu palikt aiz durvīm un meklēt citu vīrieti.

Viņš man bija apsolījis doties kopīgā šopingā , pirmo reizi pa
mūsu 2. gadiem, bet aiztusējās un divas dienas nepārnāca mājās. Man bija ļoti liels aizvainojums,jo varēju strādāt sestdienā (ko vienmēr daru un par ko labāk maksāja), bet speciāli viņa foršās idejas dēļ par šopingošanu -sarunāju brīvu 😂
Nu es zināju, ka tie 200 eiro viņam uz to brīdi bija nekas, jo bija nopelnījis diezgan naudiņas par labu darījumu.. 🙏🏽
es kā vienmēr pēc tam jutos slikti, bet viņš pasmējās 😂

Jauninjaaa @ 06.12.2020 13:52

Viņš man bija apsolījis doties kopīgā šopingā , pirmo reizi pa
mūsu 2. gadiem, bet aiztusējās un divas dienas nepārnāca mājās. Man bija ļoti liels aizvainojums,jo varēju strādāt sestdienā (ko vienmēr daru un par ko labāk maksāja), bet speciāli viņa foršās idejas dēļ par šopingošanu -sarunāju brīvu ?
Nu es zināju, ka tie 200 eiro viņam uz to brīdi bija nekas, jo bija nopelnījis diezgan naudiņas par labu darījumu.. ??
es kā vienmēr pēc tam jutos slikti, bet viņš pasmējās ?

Es uz 90% varu derēt ka būtu darījusi tāpat. 😀

Es gan laikam nekad nelistu sava vīrieša makā , jo zinu ka viņš nelīdīs manā, ja nu vienīgi lai aizskrietu uz veikalu pec pārtikas un paķer max 20€. Vienmēr godīgi pajautājām, ja ne pajautājām tad pasakām. 😁.
Noteikti to varēja kā izrunāt un viņš Tev to naudiņu arī iedotu, bet ja jau viņš pasmējās , viss kārtība. Tad nekāda atriebība gan nav. 😁

Ja mans vīrietis spontāni sāktu pļēgurot un nerādītos mājās 2 dienas, viņš pārrodoties vairs nekad mani neredzētu. 200 eur somiņa šito neglābtu.

Biju jauna un naiva, tikko uzsākusi savas pirmās nopietnās attiecības. Trīs mēnešus pēc tam, kad jau bijām uzsākuši kopdzīvi, kādā jaukā rītā no puiša saņēmu sms: "Viss cauri. Lai līdz vakaram tevis dzīvoklī vairs nebūtu." Viņš bija tik gļēvs, ka pat nepacēla klausuli, kad centos viņu sazvanīt, nemaz nerunājot par to, lai pateiktu man šo visu acīs (par šķiršanās iemeslu kalpoja tas, ka bija saticis citu). Lieki piebilst, ka biju no citas pilsētas, kura atradās gandrīz 2 stundu brauciena attālumā no Rīgas. Nu, ko. Noraudājusies pa savu pēdējo naudu izsaucu taksi, ņēmu rokās savu mugursomu, savas 4 somas ar mantām, ar taksi aizbraucu līdz Zasulauka stacijai. Paldies nepazīstamiem cilvēkiem, kuri palīdzēja man ar visu lielo mantu kaudzi iekļūt vilcienā, jo pati fiziski vairs nespēju tās somas pacelt. Long story short - pēc pāris mēnešiem es, noticējusi saldiem vārdiem, atkal atsāku attiecības ar to pašu puisi, kurš lūdza piedošanu, dievojoties, ka nožēlojot. Kā jau teicu - bija jauna un naiva, tāpēc nolēmu dot otru iespēju. Atkal sākām dzīvot kopā, sākumā viss bija labi, bet ar laiku atkal jutu atsvešināšanos no puiša puses, ļoti reti kaut kur devāmies kopā, atkal sākās ballītes un pasēdēšanas uz kurām netiku aicināta, atkal jutos pamesta un viena. Tā sagadījās, ka tajā laikā iepazinos ar savas draudzenes dzīvokļa biedru un sapratu, ka pret viņu sāku just ko vairāk. Negribēju būt tā, kura sāk otru cilvēku krāpt aiz muguras, tāpēc esošajam draugam pateicu, ka viss beidzies un ka izvācos. Pēc tam ilgi jo ilgi no viņa saņēmu īsziņas. Sākumā ar draudiem, pēc tam ar raudāšanu, vēl pēc tam ar draudēšanu, ka viņš izdarīs pašnāvību, jo esmu sabojājusi viņa dzīvi un ka dzīvei vairs neesot jēgas. Uz to visu atbildēju ļoti īsi un lakoniski: "Tagad tu jūti kā sāp tad, kad tevi pamet."
Manā gadījumā tā nebija plānota atriebība, taču tā dzīvē viss sagrozījās, ka pat īsti negribot nodarīju tam cilvēkam to pašu, ko viņš reiz bija nodarījis man.

ļoti interesanti lasīt šādus stāstus 😂 ceru sagaidīt vēl.. 😂
es vispār esmu ļoti emocionāla- šķīvjus iepērkam reizi divos mēnešos ,jo dusmu iespaidā šķaidu traukus un visu metu pret sienām. Sienu segums ir pārkrāsots reizes 5 gada laikā 😂 man ir ļoti grūti slēpt dusmas, bļaut es vienkārši negribu , jo kad sāku tad parasti tas izvēršas tādā skandālā, kad tiek bojāts arī TV un viss, kas neizmaksā lēti pēc tam sataisīt 😂 par atriebību to nenosauksi, bet pēc tam tiek pievērsta lielāka uzmanība tam, lai mani neuzvilktu 😂

Dusmās salauzu palmu 😂 jo zināju, cik viņam viņa ir īpaša un mīļa.

Par atriebību to laikam nosaukt nevar, bet klusēšana, nesaukšana mīļvārdiņā, uzspīlēti vienaldzīga attieksme ir sliktākais, kas vien var notikt. 😀
Piekrītu tām, kas saka, ka pašizaugsme ir labākā atriebība, nevajag grūst acīs - redz cik man tagad labi iet, Tu neticēji, bet lūk kā tagad dzīvoju. Pietiek fifīgai, laimīgai paiet kādam garām, lai saprot, ka dzīvē viss nestāv uz vietas.

Tas gan bija daudzus gadus atpakaļ, bet atļāvos paņemt naudu. Kaut kā bija sanācis, ka viņa mamma pērkot Tele2 telefonu panesās un piekrita paņemt arī sim karti uz pieslēguma. Apdomājot viņa saprata, ka nav vajadzīga, bet jāmaksā ir. Piekrītu lietot to sim karti un katru mēnesi iedevu viņai par to karti naudu. Tie bija kaut kādi 5 lati. Pārgāja eiro un toreizējais draugs katru mēnesi man paziņoja cik jādod. 9€,tad 11,tad 17,21 un pēdējo reizi jau 26€.It kā par papildus Inetu, zvaniem utt. Bijām pie viņas ciemos un uz galda atvērta Tele2 vēstule ar rēķinu 7.99.Jautajot kas par lietu, ka vislaik esmu maksājusi krietni vairāk. Viņam uzreiz bija steidzami jāsatiek draugs, bet viņa mamma man nolika priekšā visu mēnešu rēķinus par 7.99.Majas protams uztaisīju traci. Jēgā neko atbildēt nevarēja. Tā kā es maksāju arī par dzīvokli, ēdienu, mājsaimniecības preceem, bet viņš tikai savām firmas drēbem, tad vienkārši no maka izņēmu toreiz tur esošo summu. Ar tādu cilvēku mana kopdzīve beidzās.

Roze4, pr Tavu gadījumu vispār nav ko teikt. Kā mīļotais cilvēks var tā izturēties. Vot šāda situācija es darītu tā pat kā Tu, paņemtu pēc iespējams vairāk un izbeigtu attiecības. Tāds izmantotājs un divkosis.

Mazaa_saulite @ 06.12.2020 17:52

Roze4, pr Tavu gadījumu vispār nav ko teikt. Kā mīļotais cilvēks var tā izturēties. Vot šāda situācija es darītu tā pat kā Tu, paņemtu pēc iespējams vairāk un izbeigtu attiecības. Tāds izmantotājs un divkosis.

Lai arī slikta, bet pieredze vienmēr dod mums savu labumu turpmākai dzīvei :)

Man šķiet, ka briesmīgākais veids kā atriebties ir krāpšana. Ar tādu cilvēku nekad nebūtu attiecībās.
Man laikam visbriesmīgākais, kā otrs ir atriebies, ir, kad izjauca draudzību ar tā laika labāko draudzeni. Neatceros vairāk, kādēļ atriebās. Maigi sakot, sastāstīja briesmu lietas viņai par to, ko es esot teikusi un tik labi sastāstīja, ka viņa noticēja un mūsu draudzība līdz šim brīdim ir izjukusi. Varētu izklausīties smieklīgi, bet tā arī mēdz notikt dzīvē. Pēc tam mūsu attiecības turpinājās, taču šobrīd neesmu vairs ar to cilvēku attiecībās.
Vēl tādi sīkāki ir bijis, ka neraksta viens otram, aiziet “patusēt” nezinot.
Laikam piekritīšu, ka otram vislabāk var atriebties esot laimīgai.

Diezin vai kāda savu bijušo iesūdzēja tiesā, kā to izdarīja pret mani + vēl tagad topā aiziet un pateikt, ka tiek pielietota emocionālā vardarbība un dabūn netuvošanās pavēsti un nedrīkst zvanīt, komunicēt... Bet bijusī tāpat man pēc šīs pavēstes zvanīja un rakstīja... Īstenībā sieviešu atriebībai nav robežu.

Uhh, mani arī bijušais krāpa un izmeta no mājām. Manuprāt, mana atriebība bija salda - ļoti atplauku, sāku sportot, dzīvot sev, pabeidzu augstāko, noliku tiesības, nopirku mašīnu, ieguvu daudz jaunu draugu un satiku savu mīlestību ar ko kopā ļoti daudz ceļojām pirms covid. Ļoti daudzi viņa draugi nostājās manā pusē. Vienu brīdi ar viņu strādājām vienā uzņēmumā (ļoti lielā), pat nesveicinājāmies, man ir palicis aizvainojums un nemāku piedot, bet tā spītība stumj uz priekšu dzīvē, jo gribas tiešām parādīt, ka man viss ir lieliski. Viņš ir turpat kur bija pirms vairākiem gadiem, kad izšķīrāmies, turpina dzerstīties, lietot kko un mainīt partnerus, nestabils, parādos. Viņš man izdarīja pakalpojumu. Tā teikt, mistkaste pati sevi iznesa.

Zaudēt mani ir pietiekami liela "atriebība", es netērēju savu laiku un enerģiju uz tādām muļķībām.