Aaakkk. Šī ir sāpīgā tēma.
Lai kā nevarētu apstrīdēt teikumu "ja grib, tad var", tomēr ir sanācis tā, ka nekādīgi pagaidām nevaru aizsniegt savu sapņu profesiju, sākot ar to, ka Latvijā tas nemaz nav iespējams. Es pat īsti neesmu pārliecināta, vai tiešām tā ir mana sapņu profesija, bet līdz ko kāds uzdod šādu jautājumu, jau daaaudzus gadus man galvā ir tikai viena atbilde "sērfošana. skolotājs.". Domāju, ka ja šī atbilde no manas galvas nav pazudusi jau gadiem, tad varbūt arī tiešām tas ir tas, ko es vēlos no visas sirds darīt.
Īsāk sakot, es esmu brīvdomātāja, esmu trakulīga, man patīk viss, kas saistīts ar adrenalīna devu. Jau daudz ko no sava "to do life list" esmu izdarijusi, bet sapņu profesija gan ir tēma, kas ir tāaalu no manas šī brīža realitātes. Es zinu, ka sērfošanu es noteikti pamēģināšu un darīšu, taču vai skolotāja? Nezinu vai dzīve kādreiz mani tur iegrozīs. Pašlaik apstākļi un viss, kas man ir apkārt galīgi nav salicies tā, lai es varētu doties un darīt ko gribu un kur gribu. Šī tēma bieži man liek aizdomāties un sagruzīties, kāpēc tad dzīvoju, kam dzīvoju, ja ne sev