Aizvainojums par darbu

Kāpēc uzreiz nonāc pie secinājuma, ka tas ļauni domāts? Varbūt vienkārši piemirsa tevi pieminēt, arī vadītājiem šis laiks nav viegls.

Nepatīkami. Izdari attiecīgus secinājumus un apdomā savus sniegumus nākotnē. Vai ir vērts ieguldīt vairāk laika un pūļu, nekā norādīts līgumā, ja par to pat paldies nepasaka? Bet, iespējams, vēl būs kāda piemaksa.

Minelūše, protams, es nezinu, vai tas bija domāts tīši (ļauni) vai netīšām, bet manās sajūtās tas nemaina būtību. Jūtos iztukšota pēc šī visa :(

sugаr, nedomāju, ka būs piemaksa... Un galvenais, ka pirms Zsv tuvojas vēl viena tikpat grandioza kampaņa, kurā man arī būšot daudz jāiesaistās.

Vai darba devējs solija piemaksu un publiskas uzslavas? Ja nē, tad jāvaino tikai sevi un savu iztēli.

Ej un izrunā šo ar priekšinieku. Un pie reizes sarunā piemaksu par nākošo kampaņu.

Man diezgan bieži darba sapulcēs uzsver - ja Jūs nespējat strādāt ar pilnu atdevi un mīlestību pret savu darbu, Jums jāapdomā par profesijas maiņu, šī profesija ir dzīvesveids un daudz ko nāksies darīt bez samaksas!
Nu, jā, ir forši, ja cilvēks ir tik materiāli nodrošināts un brīvā laika ir pārpārēm, lai celtu cita reitingus, brīvprātīgi palīdzētu kādam iegūt lielāku peļņu. Es sākotnēji uzskatīju, ka darbā jāiesaistās ar pilnu atdevi, tad tikšu novērtēta, varbūt nedaudz pacelta saulītē, iespējams, Ziemassvētkos saņemot kādu papildu dāvaniņu naudas izteiksmē, bet nekā. Jā, man patīk un es labprāt veicu darbus, kas neietilpst manos pienākumos, taču, ja ilgā laika posmā to nenovērtē, motivācija to darīt zūd, jo to laiku vari pavadīt citādāk, kā Tavā gadījumā, kopā ar mīļajiem. Tad kad pēctam pateiksi, ka kaut ko nedarīsi, jo tas neietilpst Tavos darba pienākumos, uz Tevi sāks šķībi skatīties kā uz slinku darbinieku.
Mani nenovērtēšana no vadības puses viennozīmīgi ir padarījusi daudz egojistiskāku, lai gan zinu, ka tas nav pareizi, tomēr man rūp darbā ieguldītais laiks.

Man diezgan bieži darba sapulcēs uzsver - ja Jūs nespējat strādāt ar pilnu atdevi un mīlestību pret savu darbu, Jums jāapdomā par profesijas maiņu, šī profesija ir dzīvesveids un daudz ko nāksies darīt bez samaksas!

Labi, ka man nekas tāds netiek uzsvērts. Citādi es ātri vien taisītos prom no šādas darba vietas.
Man nav problēmu sniegt papildus atdevi vai ilgāk pastrādāt, ja tas ir reāli nepieciešams izņēmuma situācijā. Bet, ja tā tiek sagaidīta kā norma, tad ir prātīgāki veidi, kā izmantot savu laiku.

Eksperte, nē, nesolīja. Bet es darīju vairāk nekā no manis prasīts oficiāli.

Piekūns, ir vēlme iet un parunāt, tikai ar ko... jo pats kampaņas vadītājs jau nav lēmējs par algām un tā. Ok, viņš var ieteikt to vadībai. Algas ir vadības jautājums. Tad, nu, domāju, ar ko runāt, kampaņas vadītāju vai iet pie augstākās vadības.

Elisa_M, es tevi pilnībā saprotu. Kad biju jauna, tikko pabeigusi studijas, tā saucamā, jaunā censone 20gadniece, arī ļoti daudz savulaik strādāju par velti, pa naktīm, nekad neatteicu utt. Bet, kad jau ir pāri 30 un ir ģimene un dzīve arī ārpus darba, tad sāc domāt citādi

cassandra @ 18.11.2020 11:38

Piekūns, ir vēlme iet un parunāt, tikai ar ko... jo pats kampaņas vadītājs jau nav lēmējs par algām un tā. Ok, viņš var ieteikt to vadībai. Algas ir vadības jautājums. Tad, nu, domāju, ar ko runāt, kampaņas vadītāju vai iet pie augstākās vadības.

Domāju jāimprovizē vadoties no situācijas. Var nākties runāt ar abiem.

Es saprotu, ka šī tēma tika uzdota no OP perspektīvas, kā veiksmīgi regulēt vilšanās sajūtu profesionālā jomā, bet ar to daudz palīdzēt nevarēšu. Pašam nesen par mata galu nocēla ļoti perspektīvu darbu (iespējams dēļ nepotistiskiem iemesliem) un joprojām uznāk nelielas dusmas par to domājot. Vienīgi kas mierinātu ir izjūta, ka ir pieejamas alternatīvas opcijas, ja netiec novērtēts vienā vietā (darba piedāvājumi no konkurentiem, labāks darbs, utml.).
Neko nezinot par darba vietu un specifiku, organizācijas struktūru, iekšējās komunikācijas kultūru un vadības vēlmēm, var minēt trīs vispārējus scenārijus:
1) Pozitīvākais: šis norāda, ka iespējams ir kāds iztrūkstošs ķēdes posms komunikācijā starp tevi un vadību, un viņi vienkārši nemaz nezin tevis ieguldītā darba apjomu un kļūmīgi domā, ka tavs veikums ir kāda cita darbinieka darba augļi. Ir jārunā un jāizzondē kuri no kolēģiem saprot ar ko tu nodarbojies un kā konkrēti šī informācijas uzsūcas kāpjot augšup pa amata tituliem. Šis variants ir pozitīvākais, jo to ir visvieglāk mainīt ar reālu iespēju panākt labas izmaiņas.
2) Neitrāls: iespējams, ka tavs darba veikums netiek novērtēts, jo tas kādā ziņā īsti neatbilst vadības vēlmēm, vai tiek prioritizēti darbinieki, kas oficiāli strādā pilna laika slodzi, vai tava darba produktivitāte nav tik augsta kā tu vēlētos domāt un pārējie uzslavētie darbinieki tiešām ir ar ekvivalentu vai lielāku devumu galarezultātam. Šo problēmu atrisināšanai jau ir nepieciešama lielāka piepūle.
3) Negatīvs: norāda uz vienaldzību vai pat nepatiku pret tevi no kampaņas vadītāja puses, kam varētu būt ļoti triviāli iemesli. To mēģināt labot var izrādīties pat kontrproduktīvi, ja vien nav simpatizējošas auss ar augstāku kvalifikāciju virs šī cilvēka.
Var jau būt, ka sagadīšanās pēc izdzēsās vai neierakstījās tavs vārds, bet to jau varētu ļoti viegli labot follow-up epastā, ja tevi tiešām vērtētu, tāpēc tas neliekas kā reālistisks scenārijs. Šis ir labs brīdis izvērtēt, ko tu vēlies saņemt no šīs darba vietas, un kas ir reālistisks.

Tā ir organizācija ir balstīta uz labdarību? Tas darbs ir Tev kā sirdslieta, ko dari ar patiku, nevari iztikt bez tā darba? Kādēļ Tavs darbs jau no 4h kļuvis ir par 8h un pat vairāk? Kāpēc izvēlies bezmaksas strādāt cita labā, zagt savu atpūtas laiku, laiku, ko varētu pilnvērtīgi veltīt bērnam, vīrietim? Tev ir vienīgā darba iespēja ciematā, pilsētā, kur varētu strādāt? Tu bojā ar virstundām, negulētām naktīm savu veselību, attiecības ar ģimeni. Gribētu zināt iemeslu šai raušanai, upurēšanai par neko.
Ja man kāds pasaka par daudz lielāku darba apjomu, kurš neiekļaujas manā darba laikā, jāiet būt brīvdienās strādāt, tad uzreiz prasu vai būs lielāka alga, piemaksa. Parasti neviens neko nevēlas piemaksāt klāt un attiecīgi izzūd jautājums par manu papildus strādāšanu bezmaksas.
Ieteiktu Tev arī ,ja ir citas iespējas, nav vienīgais darbs, ko darīt, tad iet runāt par variantu papildus samaksu klāt pirms lielās kampaņas. Ja ir vienīgais darbs, ko darīt, tad vienoties, lai neliek tās nenormālās stundas klāt, ko darīt par labākajā gadījumā par paldies. Ja uzsver uz obligātām virstundām par 0Eur, tad noteikti prasi prēmiju. Tā ir reāla izmantošana cilvēku, kurš strādā uz nepilnu slodzi noslogot 8h, pat nakts laikā.

Manuprāt, kā jau te minēja ir komunikācijas problēmas. Parasti ikviens, kas ir pamatīgi iesaistijies novērtē darbiņu un atzīmē. Iespējams, no viņu puses Tavs darbs nešķita pietiekami labs, salīdzinoši ar citiem, nesaku, ka tā ir, bet iespēja pastāv.
Un, ja ir pamats šai brēka, noteikti dodies un izrunā ar vadību, tas dos lielāku skaidrību no viņu puses, redzējumu utt., iespējams, viņi nenojauš Tavu ieguldijumu ņemot vērā, ka zin - strādā tikai pusslodzi salīdzinājumā ar citiem.

cassandra @ 18.11.2020 11:37

Eksperte, nē, nesolīja. Bet es darīju vairāk nekā no manis prasīts oficiāli.

Latvijā nevienam īsti nerūp tas, ka dari vairāk nekā prasa. Patiesībā jebkur lielākajai daļai tas nerūp. Arī man nācies uz pašas iniciatīvu izdarīt divu cilvēku lietas. Izdarīju jo gribēju to izdarīt. Darba devējs to nepamana. Izdaru secinājumus nākotnei. Tev iesaku to pašu. Nevis apvainoties, bet izdarīt secinājumus, kāda būs turpmākā sadarbība.

Man diezgan bieži darba sapulcēs uzsver - ja Jūs nespējat strādāt ar pilnu atdevi un mīlestību pret savu darbu, Jums jāapdomā par profesijas maiņu, šī profesija ir dzīvesveids un daudz ko nāksies darīt bez samaksas!

corporate cringe :)
darbs uzņēmumā nav labdarība aiz liela aicinājuma, darba devēji to ļoti labi saprot, manipulēt ar darbiniekiem, lietojot šādus izteikumus ir reāli neprofesionāli.

es vispār uzskatu, ka tev būtu jādara pats minimums. it īpaši, ja nav izaugsmes iespējas, ja nav bonusi par paveikto, nav piemaksa par pārstrādāto darba laiku, tā ir pusslodze - tas ir atrunāts, parakstīts, abām pusēm zināms fakts.
priekš kam ielikt sirdi, dvēseli, enerģiju un laiku? lai dzīvotu iluzijā, ka tas tiks pamanīts un atalgots? firma jau ir parādījusi, ka netiks gan.

Ghost, vislabāk par manu darbu zina tieši šis kampaņas vadītājs, jo viņš ir mans tiešais priekšnieks. Un, ja pat viņš neizsaka paldies man, tad loģiski, ka arī augstākā vadība neko par mani nezina. Tā kā strādāju attālināti, tad citiem kolēģiem acīs maz rēgojos un komunikācijas ar citiem arī ir visai maz, pārsvarā jau tikai ar tiešo priekšnieku.

Mākoņmaliņa, neviens jau nesaka, hei, tev tagad būs jāpastrādā pilna slodze vai virsstundas. Tu vienkārši strādā, un tev sāk krist arvien vairāk uzdevumu virsū, šitas jāizdara, tas jāizdara, un šis vispār ir steidzami tagad un tūlīt, vienalga, ka ir nakts. Un tu pats vienkārši jūti, ka sāc pārsniegt savas darba stundas, arvien vairāk, vēlāk u.tml.