Iespaidojoties no citas tēmas , aizdomājos par to kā man ir..
Mans komentārs -
Man ir bijis, ka nevaru nožāvāties kārtīgi.. Tā it kā žāva ir , bet tā ieelpa neiziet līdz galam.
Uznāk ik pa laikam un ir diez gan nepatīkami, jo žāvas nāk tajos brīžos uzreiz bieži un, ja nav kārtīga žāva sajūta tā it kā būtu traucētā elpošana , lai gan nav. Nu nepatīkami.
Tad aizdomājos , citreiz kad gribas raudāt sākas elpas trūkumi, kad ir jajiet liela kalnā elpas trūkums klāt, bet bieži vien es ievēroju to , ka tad kad man elpas trūkums man ir slikts garastāvoklis, ka es varu to arī izvilkt uz aru kad gribu.
Būs man labs garastāvoklis skriešu kalnā būs ok, ja būs slīkts tad sāksies elpas trūkums? Man varbūt psihologs vajadzīgs vai kas? 😅