Vīrietis nevēlas bērnu un vajag padomu.

Šis nu ir tas jautājums, kurā nav iespējams iziet uz kompromisiem un kurā jāatrod kopīga valoda jau pašā attiecību sākumā. Ja viens bērnus vēlas, bet otrs ne, tad tādiem cilvēkiem jāiet katram savs ceļš. Šajā gadījumā ieteiktu apsēsties un aci pret aci izrunāties, izteikt savas domas un nostādīt fakta priekšā, ka vēlies bērnu ne kaut kad nākotnē, bet tuvākajā laikā. Un tad lai otrs sniedz godīgu atbildi. Ja vīrietis nav gatavs bērnam tagad vai nav gatavs vispār, jāļauj katram iet savu ceļu un būt kopā ar cilvēku ar kuru šajā ziņā domas sakritīs pa visiem 100.
Piemēram, es nekad netiktos ar vīrieti, kurš vēlas bērnus un līdz ar to šis ir tas jautājums, kuru izrunāju jau pašā randiņošanas perioda sākumā. Un tas apgalvojums, ko te izteica, ka gandrīz visi cilvēki agrāk vai vēlāk grib bērnus, ir, atvainojos, bulls*it. Bet nu tas laikam atkarīgs no tā, kāda kuram sabiedrība apkārt. Man apkārt ir ļoti daudz cilvēku un pāru, kuriem nav bērni un kuri savā vecumā (50+) godīgi atzīst, ka bērnus nekad nav gribējuši. Ieteiktu nepaļauties uz tādiem "speciālistu" ieteikumiem un negaidīt, ka pienāks tas maģiskais brīdis, kad vīrietim pēkšņi sagribēsies bērnu. Jo realitāte ir tāda, ka tāds brīdis var arī nekad nepienākt. Domā par sevi un to, ko TU vēlies no dzīves!

Sievietes vada lielāka mēra oksitocīna sistēma - vēlme rūpēties utt. Virieti dopamina - kaifs un apreķins. Vienkārši tās ir saistības, nav garantiji, ka atmaksāsies utt. Piemeram, ja man 20g jāuztur bērns, tad jābūr skaistam un ar augstu IQ. A, ja sanāk dumjš un neglīts? Īsumā - dārga, riskanta investīcija. Lai izdabātu sievietei. Varbūt baidās, ka resna paliksi un ar alimentiem iegut citu sievieti būs grūtāk.

Dannii @ 19.10.2020 23:18

Šis nu ir tas jautājums, kurā nav iespējams iziet uz kompromisiem un kurā jāatrod kopīga valoda jau pašā attiecību sākumā. Ja viens bērnus vēlas, bet otrs ne, tad tādiem cilvēkiem jāiet katram savs ceļš. Šajā gadījumā ieteiktu apsēsties un aci pret aci izrunāties, izteikt savas domas un nostādīt fakta priekšā, ka vēlies bērnu ne kaut kad nākotnē, bet tuvākajā laikā. Un tad lai otrs sniedz godīgu atbildi. Ja vīrietis nav gatavs bērnam tagad vai nav gatavs vispār, jāļauj katram iet savu ceļu un būt kopā ar cilvēku ar kuru šajā ziņā domas sakritīs pa visiem 100.
Piemēram, es nekad netiktos ar vīrieti, kurš vēlas bērnus un līdz ar to šis ir tas jautājums, kuru izrunāju jau pašā randiņošanas perioda sākumā. Un tas apgalvojums, ko te izteica, ka gandrīz visi cilvēki agrāk vai vēlāk grib bērnus, ir, atvainojos, bulls*it. Bet nu tas laikam atkarīgs no tā, kāda kuram sabiedrība apkārt. Man apkārt ir ļoti daudz cilvēku un pāru, kuriem nav bērni un kuri savā vecumā (50+) godīgi atzīst, ka bērnus nekad nav gribējuši. Ieteiktu nepaļauties uz tādiem "speciālistu" ieteikumiem un negaidīt, ka pienāks tas maģiskais brīdis, kad vīrietim pēkšņi sagribēsies bērnu. Jo realitāte ir tāda, ka tāds brīdis var arī nekad nepienākt. Domā par sevi un to, ko TU vēlies no dzīves!

Ja Tu negribi bērnus, neesi īsta sieviete. Daba Tevi radīja but par māti, ne egoistisku radījumu, kurš domā tikai par sevi.

sla @ 19.10.2020 19:10

Pasaki, ka ja tuvākajā laikā nemēģināsiet tikt pie bērna, tad attiecībām būs beigas. Tas tak nenotiek uzreiz, kā arī daudz laiks kamēr iznēsā bērnu. Ja viņš tevi mīl - izpildīs tavas vēlmes.

Cilvēks nav jāšantažē ar šķiršanos tekstiem, ir daudz citi paņēmieni kā laika gaitā nospraust ideju par bērnu.
Autorei.
Kopumā diezgan negodīgi pret Tevi,attiecību sākumā ir svarīgi izrunāt vēlmes un prioritātes, ko sagaidi no attiecībām. Ja viņš attiecību sākumā būtu minējis, ka nevēlas bērnus, tad tas būtu tikai normāli, bet tagad sanāk tāda vazāšana aiz deguna.
Var runāt caur dusmām, asarām un citām emocijām, bet, ja bērnus viņš patiesībā nevēlās, tas nekam nelīdzēs. Vienīgais trūkstošais kompanjos ir patiesība.
Aprakstītā situācija par kopīgiem īpašumiem, kopā iekārtošanu, bērna istabiņu - izklausās, ka vēlas. Iespējams, tiešām nevēlas skriet laikam pa priekšu un iekšēji dabūt to - jā.
Ja kļūdos palabojiet, bet man tomēr šķiet, ja ieguldat kopējā īpašumā, tātad nākotni plāno kopā ar Tevi.

Velvetdoll, kā es Tevi saprotu. Esmu ļoti līdzīgā situācijā. Arī mans vīrietis īsti nevēlas bērnu, visu laiku atrod iemeslus, kāpēc nē. Esmu sapratusi, ka jo vairāk viņam to uzspiedīšu, jo mazāk viņš to gribēs. Iekšēji saprotu, ka vajadzētu saņemties un vienkārši gaidīt, bet no otras puses ir grūti klusēt un izlikties, ka viss ir kārtībā.

Varu pastāstīt par savu situāciju. Esmu ar vīrieti kopā un viņš attiecību sākumā pateica, ka viņam bērni nevar būt. Tā kā tajā laikā vēl par bērniem nedomāju , to laidu gar ausīm, bet tagad gadiem ejot sapratu, ka nē man ir vajadzīga pilnvērtīga ģimene. Vīrietis arī jo ilgāk esam kopā, jo vairāk par bērniem runā. Ir gatavs iziet vēlreiz visas pārbaudes, gatavs ārstēties, mēģināt lai tikai veidotos ģimene.
Rezumē ir tas, ka ja cilvēks vēlēsies tad būs, ja ne tad tur neko nevar darīt. Lai vai cik bēdīgi tas nebūtu, ja velies ģimeni Tev jāmeklē cits. Viņš šādi var gaidīt vēl 10mit gadus.

Vispār es arī esmu melojis meitenēm, ka vēlos bērnus un tā. Realitātē man vajadzēja tikai, lai dzīvokli uzkopj, iedot ēst un apmierina gultā. Un, ja Tev jau 30 un viņam 30.... pēc 10g Tu jau nesvaiga, a, šis pašā briedumā. Domāju, ka viņš vēlas bērnu no krietni jaunākas meitenes. Kad man būs 40, ietaisīšu 18 gadīgai.

Izklausās, ka viņš nav Tavs cilvēks. Ja negrib precēt, radīt bērnus, tad vai nu viņam Tu neesi līdz galam īstā vai arī viņš negrib uzņemties atbildību. Neticu, ka ja Tevi vīrietis bildinātu, tad Tu viņam atteiktu. Protams, vieglāk ir pateikt mēs abi negribam precēties..
Mans vīrietis mani jau pirmajā gadā bildināja un bērniņš pieteicās pēc pusgada. Ja Tu esi saticis savu īsto cilvēku, tad nav nekādu termiņu. Viss notiek viegli un bez sarežģījumiem.
Tagad jau plānojam otro un iniciators ir viņš.

Un radās jautājums, ko aizmirsu pierakstīt. Kā ar bijušajām? Vai tās nekur nerēgojās attiecību laikā?

parunasimparlaiku @ 19.10.2020 23:41

Ja Tu negribi bērnus, neesi īsta sieviete. Daba Tevi radīja but par māti, ne egoistisku radījumu, kurš domā tikai par sevi.

Bla, bla, bla. Šo jau esi teicis simtām reižu. Izdomā kaut ko oriģinālāku. 😴

Paldies meitenes par atbildēm :)
Dannii, te es varētu pilnīgi piekrist. Kompromisu šajā jautājumā es arī neredzu. Runāts ir pietiekami, un arī tā pavisam nopietni, vakarā pie vīna glāzes par to, kā katrs redz to, kas ir ģimene un kāds ir tas nākotnes skatījums. Abi gribam veidot ģimeni, abi gribam bērnus, pat bērnu skaits sakrīt... bet tas ir vārdos, konceptā, ne darbos.

Katz @ 19.10.2020 23:55

Cilvēks nav jāšantažē ar šķiršanos tekstiem, ir daudz citi paņēmieni kā laika gaitā nospraust ideju par bērnu.
Autorei.
Kopumā diezgan negodīgi pret Tevi,attiecību sākumā ir svarīgi izrunāt vēlmes un prioritātes, ko sagaidi no attiecībām. Ja viņš attiecību sākumā būtu minējis, ka nevēlas bērnus, tad tas būtu tikai normāli, bet tagad sanāk tāda vazāšana aiz deguna.
Var runāt caur dusmām, asarām un citām emocijām, bet, ja bērnus viņš patiesībā nevēlās, tas nekam nelīdzēs. Vienīgais trūkstošais kompanjos ir patiesība.
Aprakstītā situācija par kopīgiem īpašumiem, kopā iekārtošanu, bērna istabiņu - izklausās, ka vēlas. Iespējams, tiešām nevēlas skriet laikam pa priekšu un iekšēji dabūt to - jā.
Ja kļūdos palabojiet, bet man tomēr šķiet, ja ieguldat kopējā īpašumā, tātad nākotni plāno kopā ar Tevi.

Tur tā lieta. Labi, štrunts par to godīgumu vai nē. Bet visi "ārējie faktori" liecina, ka viņš vēlas to ģimeni ar mani. Jo visa, pat mājas iekārtošana ir veidota tā, lai būtu viegli ar mazuli. Un tas ir tik savādi, ka no vienas puses viss tiek darīts, lai būtu un no otras, nepārtraukti vilcināts, atlikts utt.
Darba trūkums, naudas faktors, vai veselības problēmas šoreiz nebūs noteiktikā iemesls.

Rainy day @ 20.10.2020 00:07

Velvetdoll, kā es Tevi saprotu. Esmu ļoti līdzīgā situācijā. Arī mans vīrietis īsti nevēlas bērnu, visu laiku atrod iemeslus, kāpēc nē. Esmu sapratusi, ka jo vairāk viņam to uzspiedīšu, jo mazāk viņš to gribēs. Iekšēji saprotu, ka vajadzētu saņemties un vienkārši gaidīt, bet no otras puses ir grūti klusēt un izlikties, ka viss ir kārtībā.

Kāpēc tavējais nevēlas? Ir izteicies konkrēti, kas tieši par iemeslu?

bigsister @ 20.10.2020 00:31

Izklausās, ka viņš nav Tavs cilvēks. Ja negrib precēt, radīt bērnus, tad vai nu viņam Tu neesi līdz galam īstā vai arī viņš negrib uzņemties atbildību. Neticu, ka ja Tevi vīrietis bildinātu, tad Tu viņam atteiktu. Protams, vieglāk ir pateikt mēs abi negribam precēties..
Mans vīrietis mani jau pirmajā gadā bildināja un bērniņš pieteicās pēc pusgada. Ja Tu esi saticis savu īsto cilvēku, tad nav nekādu termiņu. Viss notiek viegli un bez sarežģījumiem.
Tagad jau plānojam otro un iniciators ir viņš.

Par to precēšanos, šoreiz gan es esmu pie vainas, ka neprecēsimies. Es jau esmu bijusi precēta, un otro reizi to noteikti negribu. Viņš zin manu viedokli un pats arī ir izteicies, ka kāzas neuzskata par kaut ko viņam domātu.
Arī attiecību sākumā, kad runājām par ģimenes veidošanu, kāzas nebija kā must have, lai būtu ģimene.
Man, protams, gribētos ticēt, ka šis ir īstais cilvēks un ka es viņam arī, bet sāku tieši šīs tēmas dēļ arvien vairāk šaubīties.

Katz @ 20.10.2020 00:40

Un radās jautājums, ko aizmirsu pierakstīt. Kā ar bijušajām? Vai tās nekur nerēgojās attiecību laikā?

Par laimi nē :) Viņam gan ir draudzīgs kontakts saglabāts, bet atpakaļ neviena nav gribējusi, un viņš arī nē. Protams, atkal, cik es zinu....

Mans vīrietis arī negrib, man pašai arī negribas. Ideāli. Dzīvojam tikai sev. Divi forši egoisti satikās. 🙃
P. S. Pieļauju, ka viņam bērnības trauma, jo tēvs māti uzreiz uzzinot, ka ir gaidībās, pameta. Tā domāju es, pats neatzīst kad jautāju vai tur tā sāls.

saldaa_brunete @ 20.10.2020 15:47

Mans vīrietis arī negrib, man pašai arī negribas. Ideāli. Dzīvojam tikai sev. Divi forši egoisti satikās. ?
P. S. Pieļauju, ka viņam bērnības trauma, jo tēvs māti uzreiz uzzinot, ka ir gaidībās, pameta. Tā domāju es, pats neatzīst kad jautāju vai tur tā sāls.

Kas sāls tuvoties 40, sapratīsi, ka esi nodzīvojusi tukšu, bezjēdzīgu dzīvi.

Dannii, te es varētu pilnīgi piekrist. Kompromisu šajā jautājumā es arī neredzu. Runāts ir pietiekami, un arī tā pavisam nopietni, vakarā pie vīna glāzes par to, kā katrs redz to, kas ir ģimene un kāds ir tas nākotnes skatījums. Abi gribam veidot ģimeni, abi gribam bērnus, pat bērnu skaits sakrīt... bet tas ir vārdos, konceptā, ne darbos.

Tad tiešām savādi, ka no vīrieša puses tāda attieksme. Domas jums šajā jautājumā saskan, ir viss, kas vajadzīgs, lai radītu bērnu - gan dzīvesvietas jautājums atrisināts, gan finansiālais stāvoklis stabils. Saprotu, ka varbūt vīrietim ir kaut kādas iekšējas bailes par to, ka dzīve mainīsies, ka daudz kas būs savādāk kā līdz šim, bet saprotu arī tevi un to, ka nevēlies gaidīt mūžīgi. Gribētu novēlēt, lai tomēr izdodas nonākt pie kopsaucēja šajā jautājumā, taču, ja nu kas, kā jau minēju savā pirmajā komentārā - domā arī par sevi. Neatsakies no saviem sapņiem un no tā, ko vēlies šajā dzīvē (šajā gadījumā tas ir bērns) kāda cita dēļ, pat ja tas ir mīļotais vīrietis. Lai tev viss izdodas! :)

Man atkal bija otrādāk. Es nevēlos bērnus, vismaz tuvākajā laikā,taču bijušais draugs uz to pilnīgi ieciklējās.
Jau no paša sākumu biju paskaidrojusi, ka pirmajā vietā man ir izglītība un karjera, taču bez rezultātiem. Neskatoties uz to, ka man tajā laikā bija smagas studijas u.tt, tikai izteikti piedāvājumu radīt bērniņu, kas tika pamatots, ar to, ka viņš taču rūpēsies par mums,varēšu kā princese mājās sēdēt un audzināt. Diemžēl cilvēks nesaprata,ka tās nav manas prioritātes. Protams,es pazīstu sievietes, kuras ir lieliskas mātes, karjeristes,zinātnieces, taču pagaidām sevi tādā lomā neredzu. Šis arī bija mūsu šķiršanās iemesls.
Tagad bijušais ir laimīgi precējies un piedzimusi meita.🤷

Dannii @ 20.10.2020 16:18

Tad tiešām savādi, ka no vīrieša puses tāda attieksme. Domas jums šajā jautājumā saskan, ir viss, kas vajadzīgs, lai radītu bērnu - gan dzīvesvietas jautājums atrisināts, gan finansiālais stāvoklis stabils. Saprotu, ka varbūt vīrietim ir kaut kādas iekšējas bailes par to, ka dzīve mainīsies, ka daudz kas būs savādāk kā līdz šim, bet saprotu arī tevi un to, ka nevēlies gaidīt mūžīgi. Gribētu novēlēt, lai tomēr izdodas nonākt pie kopsaucēja šajā jautājumā, taču, ja nu kas, kā jau minēju savā pirmajā komentārā - domā arī par sevi. Neatsakies no saviem sapņiem un no tā, ko vēlies šajā dzīvē (šajā gadījumā tas ir bērns) kāda cita dēļ, pat ja tas ir mīļotais vīrietis. Lai tev viss izdodas! :)

Liels paldies :) tiešām uzmundrināji!

Jāsaprot vai vīrietis vispār nevēlas bērnu un nevar to pateikt , jo baidās par šķiršanos, vai arī pašlaik nav gatavs bērniem.
Katrā ziņā neieteiktu mūžīgi gaidīt.

Saprotu pieķeršanos un vēlmi būt kopā, bet te lietderīgāk būtu pauzes paņemšana, lai viņš saprot, ko vēlas. Bērns ir viens, visu nelasīju, bet nu sākumam vismaz lai nopietnību ar gredzenu pierāda. Šis jau tomēr ir pietiekams vecums un attiecību ilgums, lai ne tikai par bērnu, bet par kāzām domātu. Ja vīrietim ir nopietni nolūki, viņu nekas nekavēs. Reāli tās ir atrunas un negatavība ir tikai viņa prātā, kas, visticamāk, ir nepārliecinātība par Tevi kā bērna māti un partneri uz mūžu Ja vēl Tu no savas puses ieguldies finansiāli tajās attiecības, remontos utt, tad sorry. Čalis ir ērti iekārtojies.

Saglabā pašcieņu, nečīksti un nepīksti. Savācies ar domām, izplāno nākamos soļus un ļoti nosvērti painformē par lēmumu iepauzēt šo visu. Te mērķis nav dabūt atpakaļ skrienošu čali, kas pēkšņi sagribējis bērnus. Pāris pārdomu nedēļas viņam palīdzēs saprast prioritātes un dzīves vērtības, kā arī to, vai šīs attiecības ir kas tāds, ko negrib zaudēt. Protams, ja Tev bail no "sliktākā" varianta un gribi vilkt tālāk šo bezperspektīvo līdzāspastāvēšanu, tad var bez liekiem teātriem.

@parinasimparlaiku
Dzīve bez bērniem arī var būt baudāma 🙃