Sveicināti!
Nezinu kā lai izskaidro pareizi,bet mēģināšu
Nu šobrīd man pāri 40,viens,bez attiecībām.
Un kautkad ļoti sen,kad dzīve bruka,viens tantuks teica,ka man esot uzlikts lāsts uz to lai man nebūtu ne naudas ne mīlestības ne seksa
Nu to es labi zinu ka pasakām ticēt ļoti nevajag un visu vainu novelt uz to arī nevar
Taču gribi tici gribi nē,bet kautkas ir un tā nav tikai sakritība
Un varu apgalvot ka pirms es speru kādu soli,es nepavisam nedomāju ja man neizdosies,domāju pozitīvi ( jo saka,ja tā domāsi,tā arī notiks)
Es saprotu un novērtētu jo ka varu iet,redzēt,piecelties,strādāt,pelnīt
Novērtēju to un esmu pateicīgs dievam par to.Jo citiem nav gandrīz nekā
Bet es gribu tikt skaidrībā ar neizskaidrojamo!
Un tas arī izpaužās tā.
Par naudu runājot.Nedomāju ka es esmu muļķis,taču vienmēr sanāk darijumi ar nepareiziem cilvēkiem.
Viss ko es pērku,iegādājos,ar pirmo reizi nekas nebūs ideāli.Vienmēr kautkas notiek.
Sajūta,itkā man piespēlē kautko,tā lai man būtu ķibeles un tik nauda jāsviež ārā.
Protams,tās ir dzīvei nenozīmīgas lietas
Un tas ir arī ar mīlas lietām.
Vienu vārdu sakot,tas viss kopā izskatās tā:
Lai arī ko es vēlētos,vai arī nu gandrīz gandrīz jau kautko ar kādu sarunājis
Vai arī par mīlestību runājot,nu gandrīz iepazinies ar kādu,ka šķiet nu lūk ir
Tā sajūta ir tāda ka šiem te visiem apkārt tiek noņemti telefoni lai ar mani nesazinās
Piemēram,ja es ar neskaitāmiem cilvēkiem biju sarunāsis auto detaļas,kuras grūti ir dabūt retro auto,viņi apsola,tad vēstuli izlasa,un klusums,neatbild!!!
Piedodiet par tik garu vēstuli,jo nezināju kā visu paskaidrot...
Taču škiet ka ar mani ir tā:
Viss ko es vēlos un šķiet ka "nu lūk,beidzot ir",kāds uzsit uz pleca un pasaka "nē,tev nebūs"
Un es neticu ka tā ir kautkāda sakritība
Variet mani uzskatīt par slimu vai nenormālu,man vienalga!
Dievam es ticu un lūdzu viņu
Nabagiem ziedoju un dodu
Daru labas lietas
P.S.Lūdzu,ja zin kāds kur es varu atrast risinājumu,uzrakstiet
Un tikai nepiedāvājiet man iet pie cilvēkiem,kuriem stundā tāda un
tāda likme un vot viņi palīdzēs!
Varbūt centies dažkārt drusku pasmieties pats par sevi, man ienāca prātā viena varoņa apzīmējums A.Čehova lugā "Ķiršu dārzs" - двадцать два несчастья - nelaime nelaimes galā. 
2
