Sveikas!
Šoreiz vēršos pie Jums pēc padoma par ne to patīkamāko tēmu. Runa ir par manu mammu. Viņai patīk iedzert. Ne tikai saviesīgos pasākumos un svētkos, bet arī ikdienā. Vienai. Vienatnē. Kaut kur aiz stūriem un slēpt pudeles savā skapī aiz drēbēm. Turklāt, viņa dzer stipro alkoholu un tā jau diezgan regulāri. Tā kā dzīvoju atsevišķi jau nedaudz vairāk nekā 2 gadus, nezināju, ka situācija tik strauji progresējusi. Pašlaik viņai darbs ir 70% attālināti un tikai vienu vai divas reizes nedēļā jāierodas uz biroju klātienē. Ja kādreiz pirms COVID viņa to darīja darba dienu vakaros ik pa laikam un brīvdienās, tad tagad tas jau ir aizgājis tik tālu, ka viņa to arī dara pa dienu un dažreiz pat cilvēkos, neskatoties uz to, ka jāstrādā. Strādā viņa normālā uzņēmumā, saņem ļoti labi. Gan es, gan pārējie ģimenes locekļi ar viņu par šo tēmu ir neskaitāmas reizes runājuši un teikuši, ka kauns no viņas, bet viņa tikai svēti sola, ka mainīsies, taču realitātē nekas nenotiek. Pēdējais piliens bija vakar, kad atbraucu ar puisi uz mājām un viņa sagaidīja mūs galīgi nodzērusies. Mans puisis pat viņu pieķēra vienubrīd pie skapja dzeram balzāmu, šī tik pasmaidījusi un nekas nemainījās. Bija kaut kas noberzts uz sejas. Tētis šodien teica, ka viņa vakar kaut kur kritusi un noberzusi arī celi. Nu neko. Šodien aizvedu viņu uz darbu un nezinām ar pārējiem ģimenes locekļiem ko iesākt. Visi esam runājuši, rezultāta nekāda. Svētkos vairs nekad nelietojam, bet viņa lieto viena vienatnē. Izsakam pārmetošas frāzes, bet viņa visu noliedz, kaut gan acīmredzama patiesība ir citādāka. Ko darīt? Kā viņai palīdzēt? Kur un kā ārstē alkoholismu? Es saprotu, ka nevar cilvēku izārstēt pret savu gribu, bet neredzu variantus, jo viņa visu noliedz un saka, ka mēs dramatizējam, ka viss ir kārtībā.
46
