Izmisums

Kima2019 @ 01.09.2020 15:14

Man ar otro meitu ir diez gan līdzīga situācija ? Ja pirmā meita daudz gulēja un varēja pat sūkt istabas, pat tad viņa nepamodās, tad otrā pamostas no katra sīkākā trokšņa. Mums parīt jau 10 mēneši un tāpat, diemžēl gulēšana ir saraustīta. Labi, ka vismaz naktis guļ no 22:00 līdz 7:30. Bet dienas miega mums praktiski nav.

colorfulmolly @ 01.09.2020 15:39

Dodies garās pastaigās :)

parunasimparlaiku @ 01.09.2020 15:50

A, ko domāji? Ka būs bērni in nebūs grūti? Jaunās sievietes reti kad ir spējīgas to izturēt. Vairs nevar smieties un jautroties caurām dienām, ne? Ig postus likt.? Dzīve ieviesa korekcijas. Sakod zobus un cieties. Bērnam augot, sydi notiks daudz jo daudz.

Kima2019 @ 01.09.2020 15:20

Ietekmē, arī daudz čīkst, mums vēl zobi nāk, tāpēc viss ir dubultā. Vakarā ir vispār traki. Arī mašīnā guļ, bet līdz ko mašīna apstājas tā pamostas un sāk raudāt. Ratos arī īpaši nepatīk.

GirlNextDoor @ 01.09.2020 16:12

Nu tas, ka zobi nāk, tad vēl ir skaidrs kāpēc kaprīza un neguļ. Bet pirms zobiem vai esat runājuši par šo situāciju ar pediatru? Ko teica? Vai tā ir norma?

AnnAjj @ 01.09.2020 17:47

Instagramā ir profils @eko_mammas. Varbūt uzraksti un izstāsti situāciju,jo bieži vien viņas taisa q&a un tur daudz jautājumi par miegu.. kā arī ir dzirdēts par mazuļu miega konsultantiem,kas palīdz sakārtot režīmu.

GirlNextDoor @ 01.09.2020 14:56

Meitenes!!!
Sakiet, cik ilgi gulēja/guļ jūsu mazulis?
Manai meitai ir 2,5 mēneši un viņa vispār atsakās gulēt!!!
Cik ir lasīts vidēji šajā vecumā bērniem būtu jāguļ 14-17 stundas, bet manējā guļ labi ja stundas 10.
Cik atceros, viņa mums labi gulēja tikai nedēļu vai divas pēc dzemdībām, pēc tam sākās vājprāts. Viņa mums ir maisījuma bēbis un pirmais mēnesis bija traks, jo viņai ļoti sāpēja puncītis, laikam ejot izrādījās, ka viņai ir laktozes nepanesamība un pārgājām uz speciālo maisījumu. Esam sakārtojuši visu, kas saistīts ar barošanu un puncīti, bet gulēt tāpat viņa negrib.
Naktī viņa mums guļ labi, var nogulēt 6-7 stundas pēc pamošanās, bet pa dienu nolikt viņu gulēt ir gandrīz neiespējami un viņa vienmēr pieprasa, lai viņai pievērš uzmanību. Ar garstāvokli viss ir kārtībā, viņa ir aktīva un smaidīga, pēta pirkstiņus.
Viss jau būtu ok, bet tiklīdz es izeju no istabas, tā sākas brēka. Nomazgāt pudelītes vai vienkārši uztaisīt sev tēju vai pat aiziet uz tualeti jau ir sasniegums...
Kad ieraugu, ka viņai sāk nākt miegs, tā ietinu viņu speciālā autiņā un viņa iemieg, bet tas ir maksimums uz minūtēm 30, vai kamēr es nepiecelšos no gultas un nemēģināšu iziet. Sākumā likās, ka varbūt viņai traucē TV, bet izslēdzot TV ir vēl trakāk, tiklīdz iečīkstas grīda vai ieņaudas kaķis, tā uzreiz acis vaļā un ir brēka. Viņa pamostās pat tad, kad blakus istabā skan datorpele...
Viņa efektīvi aizmieg tikai uz rokām, bet tiklīdz mēģina viņu ielikt gultiņā, tā uzreiz ir acis vaļā. Vēl viņa guļ ratos, ja ir kustība un līdzens ceļš, mašīnā (ja nav korķi, tad iemieg 20-30 minūšu laikā) un laukos, bet diemžēl nav izdevība dzīvot tur cauru gadu.
Es ar viņu pat nevaru normāli ieiet veikalā, jo uzreiz sākās brēka un ātri jāskrien mājās mierināt...
Un viņai tas bezmiegs tik krājās un krājās un tad vakarā viņai uznāk lielie kašķi un viņa atkal nevar iemigt, jo viņa pa dienu ir maz gulējusi...
Mani viss šis iedzen bēdās un izmisumā, jo sanāk viss ko es caurām dienām daru, ir sēžu blakus viņai un baidos lielu reizi pakustēties un vairs neko citu vairs darīt nevaru.
Šķiet, ka visām apkārt esošām māmiņām mazuļi to vien dara kā ēd un guļ, a mana dara visu, tikai neguļ.
Meklēju atbalstu vīrā, bet viss ko no viņa dzirdu ir tas, ka tu tak zināji uz ko tu ej, tu taču zināji, ka nebūs tik viegli.
Es zināju, ka nebūs viegli, bet es nezināju, ka es pat nevarēšu mierīgi iziet uz blakus istabu kaut vai uz minūtēm 5.?
Pat rakstot šo tekstu man vajadzēja novērsties vairākas reizes un rakstīju visu tekstu pa jaunu, jo mani "izmeta" ārā no profila...