par laika ritējumu

Ir tā, jā.
Pēdējā pusgadā daudz notikumu. Bakalaura rakstīšana. Šķiršanās. Darbs. Elementāra uzkopšana mājās.
Tagad rudenim man vēl nekas nav sapirkts - cik nu tur daudz vajag - tikai rudens mēteli, zābakus, kādu kladi studijām un viss, bet tāpat laika staigāt pa veikaliem nav. Būs jābrauc pēx darba.
Rudenī būs vēl lielāka steiga un laiks skries ātrāk, jo tad tiešsm ne minūtē nebūs brīva - rudenī turpinu strādāt un vakaros studēt maģistros.
Patiesībā, ne pa tēmai, nezinu kā jums, bet man augusta beigas ir ikreiz tāda skumja sajūta, tāds ks tukšums. Man ļoti patīk rudens kā gadalaiks, bet tā līdz šim sanācis, ka vasaras lai gan ka gadalaiks riebjas, bet bija mazāk saspringtas

Šobrīd principā darba dienas paiet darbā, dzīvokļa uzkopšanā, est gatvošanā, pastaigās un vakarā atlūztu gultā.
Brīvdienas izguļoties, aizbraucot pie jūras vai vecākiem arī ātr paskrien

Man laiks iet lēni.

Tas nàk ar vecumu ?

Jā, un tas mani nedaudz dzen izmisumā. Biju pa lielam saplānojusi šo gadu, kas līdz kuram laikam jāpaveic utt. Šobrīd nav pat puse no vajadzīga izdarīta, dēļ visiem covid, personīgiem iemesliem n shit. Un ir jau teju septembris. Laiks pagāja ĻOTI ātri. Man skumji. Un tagad grūti saņemties, jo visa kā ir daudz.

Jā, pēdējais gads ir aizšāvies kā raķete. Lai paietu korona, varētu iet vel drusku ātrāk - reāli sāk pārņemt izmisums, jo nav iespējams plānot dzīvi.

Tieši šobrīd neliekas, bet kad atskatos tad, jā ir tā wow laiks ātri paskrien.