Slinkums un ikdiena

Lorencita @ 17.08.2020 18:33

Sveikas. Cik jūs bieži ikdienā piekerat sevi pie tā, ka reizēm sanāk paslinkot?
Man ikdienā ir darbs un es strādāju, bet iepriekš gāja grūti un sapratu, ka līdz ar to paliku slinkāka. Būtībā depresija. Vai tā ir vispār loti slikta īpašība ja paliek slinks? Darbā es cītīgi rosos, bet mājās uznāk nogurums un ir darbi, kas paliek neizdarīti un reizēm pati uz sevi dusmojos. Kā es varu to mainīt?

Cik ilgi jau novēro hronisku slinkumu ? būtībā slinkums ir veids, kā smadzenes taupa enerģiju (ja garīgs darbs). Pastāsti, kā bija pirms gada ?

Slinkums un depresija ir divas dažādas lietas. ?

Silvera @ 17.08.2020 18:43

Slinkums un depresija ir divas dažādas lietas. ?

slinkums var būt depresijas pazīme. Ja ir ķīmisks disbalanss smadzenēs, var uznakt grūtības kaut ko darīt.

šad tad uznāk ka ir slinkums uz ikdienas mājas darbiem, vai kaut ne gluži tādiem. jā, mēdz palikt nemazgāti trauki līdz nākamajam vakaram utml. manuprāt tas ir normāli, citreiz jau mēģinu sevi piespiest kautko izdarīt, bet ne vienmēr. toties citreiz uznāk, ka varu rosīties un darboties līdz pusnaktij.
bet slinkumam ar depresiju domāju ir mazgan sakara, nezinu, varbūt maldos, nav man tāda depresija bijusi

parunasimparlaiku @ 17.08.2020 18:45

slinkums var būt depresijas pazīme. Ja ir ķīmisks disbalanss smadzenēs, var uznakt grūtības kaut ko darīt.

Tad tas nav slinkums, bet gan slimība.
Slinkumā nekāds ķīmijas disbalanss nav vajadzīgs - tu vari līksmi vienu dienu nedarīt neko, nākamajā izdarīt visu.
Depresijā tu nespēj neko - un tas ir slimības simptoms, kas nav saistīts ne ar slinkumu, ne nolaidību. Tu varbūt gribētu varēt, bet nevari.

Depresija noved pie slinkuma, bezspēka un melanholiska dzīvesveida. Zūd interese par apkārtējo vidi, gribās tikai urķēties savā galvā un neiesaistīties vidē. Patiesībā tā vide ir tā, kas var rast mums jaunu enerģiju, ļaut izkāpt ārā no savas galvas. Ir jābūt tikai iekšējai vēlmei tikt tam pāri. Un depresija ir tikai galvā, ar to ir jācīnās un jāmēģina kļūt labākai. Psihoterapeits vairāk varētu palīdzēt šajā, vismaz izrakstītu antidepresantus, kas ļautu piecelties no gultas un rastu vēlmi kaut ko darīt un iesākt ar savu ikdienu.
Reizēm var paslinkot, bet tas ne pie kā laba nenoved, mēģini celties un saņemties! Īpaši tagad, kad ir vasara. Rudenī būs pavisam draņķīgs un pelēks laiks, gribēsies vēl vairāk neko nedarīt un raudāt spilvenā.

Es arī esmu ļoti slinks cilvēks, bet nu ir lietas, kas vienkārši ir jādara, gribas vai negribas.

Minelūše @ 17.08.2020 19:00

Es arī esmu ļoti slinks cilvēks, bet nu ir lietas, kas vienkārši ir jādara, gribas vai negribas.

es sievas materiāls. Un darītu, kas darāms.:)))

es sievas materiāls. Un darītu, kas darāms.

Vai tik tu neesi seksits un misogynist?

Es vispār vairs nezinu, kas ar mani notiek. Situācija tāda, ka cīnījos ar vegitatīvo distoniju un gada laikā es vińu uzveicu un pa starpai sekoja visādas neveiksmes, kas mani ietekmēja. Un pēc tā visa man parādijās izteikts slinkums. Vēl tagad turpinas neveiksmes un ir sevī tāda tukšuma sajūta un vai tā ir depresija?
Esmu nogurusi no problēmām un tur ir daudz aizgājusi mana energija un es cenšos vēl pie reizes nepadoties pavisam un nav tā, ka es neko nedaru. Es pabeidzu skolu un tagad strādāju, protams varbūt tas nav nekas tāds, bet es eju un daru. Tikai mājas darbiem un citiem hobijiem nesanāk veltīt savu energijas lādińu kā vēlētos.

Lorencita, iespējams, tev ir izdegšanas sindroms vai tas tuvojas. Es, protams, neesmu speciālists, tāpēc iesaku vērsties pie ģimenes ārsta, ja tas ievelkas. Ja tu kā cilvēks nespēj uzlādēties, tad agri vai vēlu tavai enerģijai pienāk gals un tu izdedz. Tas ir tikai likumsakarīgi. Varbūt nenomazgā traukus vai neizslauki istabu kādu vakaru, bet satiec kādu mīļu draugu, aizej uz kino vai izdari ko citu foršu, kas tevi garīgi paceļ, iepriecina. Šajā laikmetā tas ir ļoti svarīgi - domāt par sevi ne kā par mašīnu, kas paveic to un to, bet kas arī redz, jūt un grib izjust, kas notiek apkārt. Tiecies pēc gaišām, ielīksmojošām emocijām, man šķiet, ka tev to trūkst.

Ui katru dienu ir slinkums. Cik es sevi zinu.
Darbā vienmēr visu izdarīju kad pakaļa svila.
Mājās šo to padaru un viss, kam lielākam, svarīgākām ir atrunas un negribu neko darīt. Atlieku no dienas uz dienu, nedēļu uz nedēļu utt.
Depresīvs noskaņojums, bet man tāds vienmēr ir bijis. Cik zinu sevi.

Mocheato @ 18.08.2020 08:55

Ui katru dienu ir slinkums. Cik es sevi zinu.
Darbā vienmēr visu izdarīju kad pakaļa svila.
Mājās šo to padaru un viss, kam lielākam, svarīgākām ir atrunas un negribu neko darīt. Atlieku no dienas uz dienu, nedēļu uz nedēļu utt.
Depresīvs noskaņojums, bet man tāds vienmēr ir bijis. Cik zinu sevi.

Nav kauns būt slinkai? Varbūt slinka, jo garlaicīgu un neinteresantu dzīvi sev izveidoji?

Silvera @ 17.08.2020 20:49

Lorencita, iespējams, tev ir izdegšanas sindroms vai tas tuvojas. Es, protams, neesmu speciālists, tāpēc iesaku vērsties pie ģimenes ārsta, ja tas ievelkas. Ja tu kā cilvēks nespēj uzlādēties, tad agri vai vēlu tavai enerģijai pienāk gals un tu izdedz. Tas ir tikai likumsakarīgi. Varbūt nenomazgā traukus vai neizslauki istabu kādu vakaru, bet satiec kādu mīļu draugu, aizej uz kino vai izdari ko citu foršu, kas tevi garīgi paceļ, iepriecina. Šajā laikmetā tas ir ļoti svarīgi - domāt par sevi ne kā par mašīnu, kas paveic to un to, bet kas arī redz, jūt un grib izjust, kas notiek apkārt. Tiecies pēc gaišām, ielīksmojošām emocijām, man šķiet, ka tev to trūkst.

Tev varētu būt taisnība, jo palasot par izdegšanas sindromu atbilst manām sajūtām. Stress man ir bijis tik daudz un pat pārāk un arī tas, ka dažreiz varu sevi sākt šaustīt par to ko neesmu izdarījusi tik perfekti un tas arī uzreiz uzdzen sliktas uzmācīgas domas. Es cenšos ne tikai sev pierādīt, ka varu, bet arī citiem, bet tas ne vienmēr izdodas kā es biju iedomājusies un tad atkal ir stress.
Tagad man atkal ir pārdzīvojums par to, ka ir cilvēki, kas gaida no manis to un to un viņi var pat nesaprast kā es jūtos un ar ko man ir nācies saskarties pa šo gadu un mazliet vairāk. Uzskata ka tiešām cilvēks var būt mašīna, kas tikai dara un dara un sajūtas paliek pēdējā vietā, bet es nevēlos sevi tā nodzīt, jo esmu vēl jauna un tas nebūtu godīgi pret mani pašu, bet es nevelos sabojāt attiecības ar dažiem tikai tāpēc, ka neesmu vēl atradusi kur smelties enerģiju un nespēju pat sev dažas svarīgas lietas izdarīt. Kā man to uztvert?

Katz @ 18.08.2020 09:29

Nav kauns būt slinkai? Varbūt slinka, jo garlaicīgu un neinteresantu dzīvi sev izveidoji?

Kas tev par daļu? Katrs dzīvo tā, ka grib!