Sākšu.
Dzīve mazpilsētā. Plusi
+ viss ir izstaigājams principā ar kājām vai, ja brauc ar auto, prasa max 15min ceļā pilsētas robežās
+ Patīk tas, ka daudz koku, apstādījumu. Pat dzīvokļu māju kvartālos ir palielas zaļās zonas. Diezgan izbūvēti gājēju celiņi, bet tikai pa 3 centrālākajām ielām. Citur gājēju segums ir so so. Braucamie ceļi gana normāli. Tas arī priecē.
+ Bērnudārzi bērniem pieejami, mūsējais vispār atrodas caur vienu māju kaimiņos. Pašvaldība apmaksā ēšanu bērniem.
+ Bērniem ir 3 spēļu laukumiņi, pāris rotaļu iestādes.
+ Pasēdēšanas/paēšanas iestādes ir kādas 6, tāda, kurā patīkami kā leisure pasākums - 1
+ It kā ir aktīvās atpūtas iespējas - veikošana, supi, peintbols, airsoft. ir arī fitness centrs.
+ Darbavietas it kā būtu, bet ne ar baigi plašo pakalpojumu loku.
+ Medicīna ir gana pieejama (ir ģimenes ārsti), slimnīca, zobārsti, masāžas, fizio.
+ Skaiatumkopšanas saloni ir miljons un viens.
Mīnusi
- mani pazīst pat cilvēki, kurus nepazīstu es. No sērijas, tavi vecāki ir tie un tie, tu dzīvo tur un tur. Kaut kādās pilnīgi offtopic situācijās pat.
- maz ir tādu modernu/hipsterīgu vietu, piemēram, kafejnīcu ar interesantāku piedāvājumu. Bērniem saistošu iestāžu, jo esošās ir principā ar tādu banālu piedāvājumu, ka pat neiedvesmo apmeklēt.
- iedzīvotāju skaits, jo sevišķi, jaunāku cilvēku
- ja darbavieta tev ir un gana normāla, tad kā ķīlnieks reizēm jūties, lai to nepazaudētu, jo citu gana labu diez vai tik ātri atradīsi.
- tā paziņu būšana ari pašvaldības līmenī, politiskos lēmumos, kas ietekmē arī sabiedrības dzīvi, priekšrocības, ko kādi saņem un citi nē.
- it kā viskautko ceļ un taisa, bet tas viss ir tāds "ne tas modernākais" vai "hipsterīgākais" kā ierasts citur redzēt, kā sacīt, priecājies, ka kaut kas top un labi, ka ir. Par oriģinalitāti tad nemaz nesapņojam.