Ja vēl mazliet par šo tēmu, nesen skatījos pirms dažiem gadiem veidotu dokumentālo filmu par to, kā ir būt homoseksuālam cilvēkam Putina Krievijā. Filma tika veidota drīz pēc tam, kad Krievijā tika pieņemts likums, kas aizliedza geju propogandu. Uzbrukumi uz ielas, jaunu, homoseksuālu jauniešu ievilināšana lamatās, lai viņus pārmācītu. Ar pārmācīšanu šajā kontekstā jāsaprot sišana, iebiedēšana, čuru liešana uz galvas, filmēšana, video izvietošana internetā, zvanīšana šo jauniešu vecākiem un draugiem, kas daudzos gadījumos rezultējās ar jaunieša pašnāvību, jo tajā brīdī cilvēkam principā sagrūst visa dzīve. Pirms dažiem gadiem puisis, kurš atzinās divie saviem draugiem, ka ir homoseksuāls, tika nogalināts, viņa anālajā atverē iebāžot alus pudeles. Vēl var minēt reālu sarakstu, kurā minēti to cilvēku, kuri cīnās par LGBT tiesībām, vārdi un uzvārdi ar mērķi šos cilvēkus nogalināt. Vairāki sarakstā esošie cilvēki patiešām arī vairs nav šajā saulē... Un tas tā... ja runājam tikai par LGBT. Negribu domāt cik daudz un kādi uzbrukumi jāpiedzīvo citām sabiedrības daļām, jo nav noslēpums, ka arī rasisms Krievijā ir milzīga problēma.
Ar šo visu gribēju teikt to, ka, ja vācieši šādu stratēģiju piekopa kara laikā, tad tagad tieši tāds pats cilvēku iznīcināšanas mehānisms darbojas mūsdienu (!) Krievijā. Ja Vācija ir tikusi ārā no kara gūsta, spējusi atstāt pagātnē kara šausmas un kļuvusi par vienu no attīstītākajām Eiropas valstīm, notiekošais Krievijā atkal un atkal liek uzdot jautājumu: cik paaudzēm jānomainās un cik gadu desmitiem jāpaiet, lai šajā valstī nevaldītu zvērības, naids un šausmas?
114
