1. Nesmēķēju un arī neesmu smēķējusi (maksimums- reizi pāris gados varu ūdenspīpi ar draugiem pakūpināt?) Taču vīrs agrāk smēķēja, pietam, diezgan daudz?
2. Man nevajadzēja neko atmest, bet vīrs atmeta jau pirms 6 gadiem. Izlasīja Alena Karra grāmatu, aizgāja vakarā izpīpēt cigareti un tā arī bija pēdējā? Atmeta, jo:
- jutās neērti, kad mēs izejam pastaigāties vai kaut kur esam aizbraukuši, bet viņam jāiet kaut kur tālāk uzpīpēt, lai man dūmi nenāktu virsū,
- tā tomēr ir nauda un ne maza,
- veselība,
- saprata, ka kļūst stresaināks. Ka cigaretes dod ilūziju, ka stresa situācijās tās tevi nomierina, līdz ar to, sanāk neapzināti vairāk ļauties stresam ar domu, ka izpīpēs cigareti un būs labāk. Kad atmeta smēķēšanu, kļuva ievērojami mazāk nervozs un uzvilkts. Un pats atzina, ka pašam neapzinoties, vieglāk uztver dažādas stresa situācijas. Ka arī aizsvilstas mazāk par sīkumiem.
- cerēja, ka pieņemsies svarā...tā arī bija...pieņēmās. Pietam, diezgan daudz un diezgan īsā laika posmā?
3. Man īpaši netraucēja, jo man blakus vīrs nesmēķēja, līdz ar to man dūmi virsū nenāca. Un kaut kā viņam sanāca smēķēt tā, ka drēbes, mute un bārda neoda. ?
4. Daudzi draugi un paziņas smēķē Iqos. Sakot, ka patīk. Par veselīgumu...šaubos, ka tur ir kaut kas izteikti veselīgāks. Nu, jā, varbūt tas, ka nevajag deguma dūmus elpot un tas ir mazāk smirdīgs, līdz ar to, var smēķēt mājās, mašīnā (kaut gan tāpat, kad kāds smēķē Iqos, šķiet, ka ož pēc, rupji runājot, pirdieniem ???)