Grūtības ieņemt bērniņu

Sveika!
Mēs ar vīru censonējām divus gadus, un nu beidzot esmu gaidībās! :)
Protams, bija pārdzīvojumi, ka atkal sākās MR, likās, ka esmu nederīga kā sieviete, bet pēc ārstu apmeklējumiem, sapratām, ka jāturpina un tā arī bija. :)
Jautājums, ko Jums teica ārsti?
Ja jau viss ir kārtībā, tad nav pamata satraukties un bērniņš atnāks, tad kad būs lemts. :)
Bet, lai cik smieklīgi tas nebūtu, mēnesī kad paliku stāvoklī, pēc seksa gāju uz tualeti (lai vīrs neredz. :D ) un taisīju svecīti. Nekad iepriekš nebiju tā darījusi un ar pirmo reizi sanāca! :D

Reiz lasīju, ka spontānie aborti gadās katrai trešajai sievietei (precīzu statistiku neatceros), bet nepārdzīvo! Viss būs!

Nepadodies! Cik sievietēm nav sanācis bērniņš, pat pēc ārsta diagnozes un voilà, bērniņš piesakās. Organismam patīk izspēlēt jokus, gan kādā brīdī būs :)
P.S Par to svecīti drusku smieklīgi, bet ticami! Dzemdes caurumiņš, kurā ietek sperma esot mikropiski mazs, trešajā MR dienā tik nedaudz paverās. Varbūt, jāmēģina tajās dienās vai jāstāv kājāmgaisā, haha

Sirds mīļā,
Bez nekādiem pārmetumiem - Spriežot pēc teksta uzbūves - stress un pārāk liela vēlme pēc kontroles. Un daļēji šķiet ka ir gan - stāsts par to- atslabinies un sanāks. Mazulis nav jātaisa kā robotam. Process ir jāizbauda, jābūt mieram un harmonijai. Nevis sekss - un davai stresot - "Nu būs, nebūs". Es nesaprotu, kādēļ sievietes sev nodara šo morālo pārdzīvojumu. Tas tiešām daudz ieteikmē. Vairāk nekā iedomājies.. Es zinu ko runāju, jo pati esmu nu jau gandrīz 5 mēnešus gaidībās. Ja kā meitenes rakstīja, medicīniski viss ir kārtībā pēdējais ko vajag darīt - stresot un pārdzīvot. Bieži vien visādas problēmas rodas tieši no pārdzīvošanas, jo organisms to visu jūt daudz vairāk nekā mēs savas domās.
Iepriekš biju kopā ar vīrieti 6 gadus - pat mēģinot nesanāca jo visu laiku izjutu spiedienu attiecībā uz šo, no viņa puses ka vajag, tas mani atgrūda un beigās nu nebija lemts nekur un nekā apstājos un nevajag man to, lai gan abi bijām veseli.
Ar manu tagadējo nu jau vīru, pēc nepilna gada kopā būšanas hops un pats pieteicās, priekā laimē un procesa izbaudīšanā.
Vēlu veiksmi :)

Var mēģināt palikt ar kājām gaisā kādu laiku, lai neiztek

Ja saproti krievu valodu, tad iesaku noskatīties:
https://youtu.be/SVSJr9ZMGC0

Sveika,
Izstāstīšu savu skarbo pieredzi ar zelta maliņu, lai zini, ka dzīvē viss sanāks šajā jomā, vajag tikai pacietību.
Tad nu tā, ar dzīvesbiedru centāmies tikt pie bērniņa 3,5 gadus. Visu laiku bija tā, ka katru mēnesi vienā laikā atnāca negaidāmās. Pirmo 1.5 gadu mēģinot nu sapratu ka kaut kas nav kā vajag, sāku staigāt pa visādām medicīnas iestādēm, meklējot, kur ir problēma. Gāju pat pie ģenētiķa- tur viss ok. Vīrietis arī gāja pie ārstiem tikpat aktīvi cik es. Pārbaudīja visu - nekā. Tad vienā parastā usg man atklāja ka ir cistas pamatīgas, kuras ar steigu jāoperē. Gaiļezerā man norīkoja LA. Pēc LA nogulēju slimnīcā 10 dienas, pēc tam lika lietot Visanette 3 mēnešus. Palietoju, teica nu, gada laikā bērniņam jābūt. Nav. Turpināju staigāt pa kabinetiem, meklēt risinājumu, līdz nonācu IVF Rīga. Tur mani izmeklēja, sākām kārtot dokumentus uz valsts apmaksātu apaugļošanu. Man vajadzēja vienu papīru dabūt no manas ārstējošās ārstes. Pieteicos pie viņas uz vizīti nākamajā mēnesī, un HOPS! Esmu stāvoklī. Aizejot pie dakteres sākot, ziniet, es nācu pie Jums vienā jautājumā saistībā ar dokumentiem IVF Rīga, bet izrādās nevajag, jo esmu stāvoklī. Urrraa!!!
Neatmetiet cerības, jums viss sanāks. Tici man! Es tam visam esmu gājusi cauri un ziņu ko nozīmē katru mēnesi gaidīt un raudāt spilvenā, jo atnāk negaidāmās.
Mieru, tikai mieru. JUMS VISS IZDOSIES. ?

Es neticu, ka bērns “atnāk pareizos brīžos, vai liktenis tos lemj”. Ja tā būtu taisnība, tad nebūtu sieviešu,kas veic abortus.
Neticu, ka stress un pārmērīga vēlme pēc bērniem traucē. Narkomānēm dzimst bērni, kara laikā tie dzima...diez ko mierīgi un laimīgi neizklausās...
Zinu, ka cilvēkiem bērni piedzimst. Ārāk vai vēlāk. Ne visi bērni,kas piesakās piedzimst. Tā tas vienkārši ir.
Ticu, ka man vēl būs... un novēlu Tev ir arī iegut iekšējo pārliecibu, ka būs...vnk neliec visas cerības uz noteiktam meneša dienām ?

Ar pirmo sanāca pēc pusotra mēneša, līdz otrajam centāmies divus gadus. Kad gadu nekas nesanāca, gāju uz IVF Riga, ļoti daudz pārbaudes, bet viss kārtībā. Tad nu dr. deva medikamentus, kas veicina olšūnu nobriešanu un ovulāciju un jau pirmajā reizē viss veiksmīgi! ? Priecājos, ka nepaklausīju draudzeņu ieteikumiem atslābt un nedomāt par bērniņu, bet reāli gāju un meklēju iemeslus ?

Pati ar personīgo pieredzi nepadalīšos, bet youtube ir meitene - RawBeautyKristi, kurai ~15 gadus neizdevās ieņemt bērniņu, jau bija samierinājusies, bet notika brīnums un viņa tagad ir gaidībās. ? Viņa tur arī dalās savā pieredzē.

Pirms 4 mēnešiem piedzīvoju missed abortu. ? Tagad daktere ir devusi zaļo gaismu vēlvienam mēģinājumam,bet diemžēl es jūtu, ka esmu diezgan iespringusi, ka tieši šomēnes jāpaliem stāvoklī. ? Pirms tam mēģinājām apmēram 4 mēnešus līdz beidzot bija pozitīvs tests.
Tete, ja gribi, vari uzrakstīt privāti❗