Sveikas!
Šķiet,ka 2 problēmas ir apvienojušās vienā. Ar draugu esam kopā gandrīz 2 gadus, attiecībās ir labi un varu teikt,ka tiešām jūtos laimīga.
Mēs nedzīvojam kopā, tāpēc tuvību brīži nesanāk samērā bieži, tomēr tad, kad ir bijusi tāda iespēja, tad šajā ziņā viss ir bijis labi.
Draugs vienmēr ir beidzis ātrāk par mani, tas mani savukārt iepriekš tik ļoti neuztrauca, jo zināju, ka tajā pašā vakarā būs 2 x vai 3 x, un man ar to ir bijis pietiekami, tomēr viņš par to ļoti pārdzīvojis un uztraucies. Mani tas jau sāk ļoti uzvilkt, jo man iepriekš nav licies,ka mums šajā ziņā ir kāda problēma,ka pilnībā tagad ir jāatsakās no tuvības. Mēģinājām gan runāt par to,gan internetā lasījām padomus, bet rezultātā īsti ne kādā.
Runājot par mani, man šajā jomā nav diezgan liela pieredze. Orgasmu neesmu vēl sasniegusi, un katru reizi,kad jūtu tuvojamies to brīdi, tā uzreiz pilnībā sajūtu,ka sāku pārmērīgi domāt,kas man tieši tagad ir jādara un kas būtu jāsajūt, būtībā sāku visu kontrolēt un nesanāk pilnībā ļauties tām sajūtām.
Pēdējā mēneša laikā pamanīju,ka draugam sāka zust vēlme. Runājam par to ar viņu, uz ko viņš atbildēja,ka viņam tas, pirmkārt, nav tik svarīgi un, otrkārt,viņam nepatīk tas,ka viņš nevar justies pilnvērtīgi,ka viņš beidz ātrāk par mani un viņam nesanāk panākt to,lai es beigtu.
Manī tas rada neizpratni,jo man pret viņu vienmēr ir liela vēlme,bet uzmākties viņam arī es nevēlos.
Varbūt kādai ir bijusi līdzīga situācija ? Un kā varētu šo risināt?