Sveikas! Situācija sekojoša. Ar draugu kopā esam 3 gadus. Viņš ir ļoti mīlošs, jauks, ciena mani, bet pēdējā laikā paliek grūti. Esam abi jauni, viņš nedaudz vecāks. Dzīvojam kopā gandrīz visu attiecību laiku. Mums ir ļoti dažādi backgroundi, es visu savu mūžu esmu cīnījusies un strādājusi, bet viņam viss nolikts uz paplātes, jo turīgi vecāki. Bet tas viņu ir padarījis slinku. Man šķiet, ka esmu attiecībās ar jaunāku cilvēku. Visus studiju gadus viņš nestrādāja, kamēr es paralēli pilnā slodzē pēros pa praksēm, darbiem. Tagad jau esmu augstā amatā kamēr viņš tikai tagad sāk kaut ko meklēt. Ir problēmas ar naudu, viņam vienmēr visam žēl, mums nav kopīgs budžets, caur puķēm prasa atdot, kaut arī viņam vecāki sponsorē. Ar manu mašīnu, ko pati sakrāju un nopirku, nebrauc, jo veca, sūds un manuāls pie tam. Ar manuālu vairs nemākot braukt, visur braucu es un vedu viņu. Pašai mašīna jālabo, jo tā tak mana. Viss nav tik slikti, daudz skaistu momentu. Bet pēdējā laikā tas viss atgrūž, nevaru priecāties, ka viņam kaut kāda prakses vieta atbildējusi, ja es tam visam gāju cauri pirms 3 gadiem. Bet viņš vecāks un vīrietis...Gulēt ar viņu negribas, sāku saskatīt trūkumus, atgrūž viņa ķermenis, sāk likties slinks un izlutināts, apvēlies... ko darīt? Vai kaut ko glābt? Kādai ir līdzīgi gadījies? Man ļoti sāpētu, ja es visam atmestu ar roku. Visu laiku sev attaisnojos, ka esam taču jauni un viņš paspēs. Un labajos mirkļos esmu tik laimīga. Bet jūtu, ka tas sāk man traucēt.
204
