Čau
Esmu ilgstošās attiecībās. Jā, nudien, esošās attiecības nav baigi veiksmīgas. Ir iestājusies rutīna, u.c. problēmas. Bērnu nav.
Iepriekšējā darba vietā biju ieskatījusies savā darbā kolēģī. Nekādus soļus nespēru un nevienam to neatklāju. Tikai pati pieķēru sevi pie rīcības, ka sapulcēs es attēloju viņa ķermeņa pozu, vienmēr mēģināju pietuvoties, palīdzēju, bieži vien ilgstoši skatījos. Vai viņš to pamanīja, es nezinu. Un tad es nomainīju citu darba vietu, jo uzradās labāks piedāvājums. Tūlīt augustā paies gads, kopš tur nestrādāju, bet es šo vīrieti nespēju aizmirst. Tad kad p es aizgāju prom, viņš man rakstīja Facebook pēc pāris mēnešiem un jautāja, ko es tā aizgāju prom, kas man nepatika tajā darba vietā, utt. Neliela diskusija izveidojās, bet ātri aptrūka.
Es bieži redzu viņu savos sapņos. Pamostos ar domu kādēļ man vispār vajadzēja pamosties.
Tad kad es viņu diendienā satiku, katru reizi es izkusu, kad viņš man stāvēja tuvāk par metru. Ziniet to sajūtu, kad šķietami kājas paliek kā makaroni un izplūsti kā peļķē uz zemes. Tādas ir sajūtas.
Mans veselais saprāts saka, ka būtu jāstrādā pie esošajām attiecībām un tam jāpaliek kā noslēpumam, ko nevienam nedrīkst atklāt. Bet kad esi traks pēc kāda, tad neapdomība ņem virsroku. Nu nevar aizmirst, pat pēc gada. ?
Kā lai aizmirst?
27
