Sveiki, esmu bijis situācijās, kur no malas ir nācies redzēt dažādus strīdus citu attiecībās un daudzreiz tie ir tieši par materiālo, kā arī man pastāsta, ka ar draudzeni ir izšķīries, jo viņa nemaksāja savu daļu īres.
Tātad, acīmredzot, man liek noprast, ka materiālais ir vai nu pats vai viena no galvenajām lietām attiecībās, dēļ tā rodas strīdi, šķiršanās utt.
Ja es sevi iedomājos nākamajās attiecībās, kad ir pienācis laiks beidzot uzsākt kopdzīvi, nu es nedomāju prasīt no draudzenes naudu par īri katru mēnesi vai nedēļu kā kurā vietā, vai produktus pirkt uz pusēm vai viens vairāk, viens mazāk.
Es vēlētos uzvelt sev to atbildību būt pilnībā atbildīgam par mājvietu, nodrošināt to. Man arī nepatīk, ka dažreiz mēs vīrieši norādam it kā sievietei vietu, lai viņa atbild par ēst taisīšanu, produktiem, mājas kārtību utt.
Tas tā, bet ja mana draudzene šādi vēlētos dzīvot, man kaut kā tas jārespektē, jo nemaz tas nav tik viegli, ja domājam, ka atnākot mājās sieviete visu ir sadarījusi un viņai ir viegla diena bijusi un vēl īpaši ja ir bērni. Tāpēc es galīgi nevēlētos neko prasīt no sievietes.
Vienīgais, kad ir tiešām situācijas, kad ir slikti vai kas atgadās, var droši prasīt sievai, vai sieva vīram un bez pārmetumiem.
Es nezinu, man personīgi žēl prasīt naudu, viņām tie nagi un citas lietas ir dārgas, toties rada prieku un visu dienu priecājas par to. Cik esmu dzirdējis citās attiecībās, siviete savu algu lielu daļu atdod vīrietim par īri, produktiem vēl vis kaut ko, it kā jau taisnīgi, bet pašai īpaši nepaliek.
Lūdzu arī bez stereotipiem, ka vīrietim ir jānodrošina, jo es šos galīgi neievēroju, es daru kā pats justos labāk darīt.
93
