Kādas tās ir

Mums abiem ir paveicies ar vecākiem, man vecāki ir ļoti saprotoši un viņa vecāki tā pat, tiesa vairāk sazinos tikai ar viņa mammu, jo ar tēvu šķīrušies un pagaidām vēl nedaudz jāatveras mātes priekšā, bet viss forši un jauki.

Sarežģītas. Otrās pusītes mamma grib būt "draudzene", bet viņai ir diezgan daudz aizspriedumu par dažādām lietām, plus vēl grib mani pataisīt par ticīgo. ? Kā arī man atmiņā ir iespiedušās dažas lietas, ko viņa pateica attiecību sākumā.
Draugam ar manu mammu nav nekādu problēmu, jo viņa ir chill. Tētis kaejau tētis atturīgs emociju izrādīšanās, bet arī nav pretenziju

No manas puses lietišķas un atturīgas, taču no drauga mammas puses draudzīgas attiecībā pret mani. Tomēr mani kaut kas attur, laikam palikusi atmiņā pirmā iepazīšanās reize, kad par mani izteicās nevisai patīkami.. iespiedies atmiņā.

Gandrīz kā ar draudzeni. Man tiešām paveicies. Viņa mamma ir ļoti vienkārša, lauku sieviete ar skarbu dzīves pieredzi. Ar viņas mierīgi var pajokot, izrunāties un arī pasūdzēties. Dažreiz kaitina, ka māca, kaa bērnu audzināt, neļauj uz bērnu rasties, bet atbilde ir viena-izlutināti, pati vaaksi.
Laikam jau tas omeem raksturīgi, savus bērnus gan raaja, gan pēra, bet mazbērnus lutina. Mana mamma arī tāpat dara.

Man paveicies, ir ļoti sakarīgi vecāki. :)

Neitrālas. Vīram pašam ar savu māti nav sevišķi labas attiecības pamatotu iemeslu dēļ.

Sākumā ae drauga mammu bija ļoti labas attiecības, bez problēmām varējām runāt par visu ko, iet un darīt lietas, paklačoties pie vīna glāzes. Bet tad mūsu dzīvē bija notikumi, kuros viņa parādīja savu riebīgo pusi un sākot tādu kā sacensību - kura no mums būs labāka. No tā brīža esmu ļoti ieturēta pret viņu, esmu pamanījusi, ka viņu neapmierina daudzas mūsu izvēles un visur meklē problēmas un kašķi. Viņa neprot izteikt viedokli, tikai uzspiest to, tāpēc mums iet diezgan interesanti.

Man ar viņa vecākiem ir ļoti labas. Lai gan māte ar tēvu šķīrusies un katram sava otrā puse, uz pasākumiem viņi nāk visi kopā un tā ģimeniskā ‘atmosfēra’ ir ļoti patīkama.
Tēvs runīgs un ļoti gudrs, attiecības dikti neitrālas.
Mammai es patīku ( cik nu var spriest ). Ja attiecības būs ilgtermiņa, visticamākais cieši sadraudzēsimies.
Draugam ar manu mammu ir ļoti neitrālas attiecības, bet manai mammai viņš patīk.

Neitrāli sarežģītas! ?

Man ir labas attiecības ar viņa vecākiem, taču tikšanās reizes (kopīgas pusdienas) uztveru vairāk kā pienākumu, jo tās sarunas pie galda nesaista. Vienmēr runājam tikai par laikapstākļiem, ceļojumiem, dabu, kultūras pasākumiem un tiek mētātas anekdotes, par kurām es pasmaidu tikai dēļ pieklājības. Viņiem īpaši neinteresē iedziļināties, ieklausīties, iztaujāt, līdz ar to notiek tāda virspusēja komunikācija, jo viņi vienkārši ir tādi cilvēki. Manai mammai gan patīk manējo iztaujāt par personiskām lietām un dzīves notikumiem, uzskatiem.. Reizēm pārāk daudz ?

Man ir līdzīgi kā bouquettt.. Sākumā (patiesībā, arī tagad) ar drauga mammu mums ir ļoti labas attiecības - varu gan pajautāt padomu par kādu jautājumu virtuvē, parunāt par man saistošām tēmām (arī otrādi), bet pēdējā laikā jūtu arvien vairāk to, ka cilvēks pēc dabas ļoti uzspiež savu viedokli ar tādiem kā nievājošiem tekstiem un izteicieniem, ka es/mēs ar draugu darām kaut ko nepareizi, bet nekādu strīdu mums nav bijis un es viņu ļoti cienu kā cilvēku.
Draugam es teiktu, ka ir paveicies bišku vairāk ?? Mana mamma ir super atvērta visam, mūsu iekšējā dzīvē nejaucas un pat reizēm sazvanās ar manējo, lai vienkārši pajautātu kā iet. Tētis kā jau tētis. Komunicē tikai par džeku lietām un visādām velo, auto tēmām, bet kopīgu valodu viņi noteikti atrod!

Ar viņa mammu diezgan neitrālas, jo jau no paša sākuma īpaši necentāmies satuvināties, katra esam pati par sevi, neesam īpaši runātīgas. Viņa kā cilvēks ir patīkams, bet kaut kas tomēr atgrūž. Reizēm viņa vēlas pamācīt, uzskata, ka rīkojamies ne tā, kā vajadzētu, bet cenšos to laist gar ausīm un neizteikt neko pārlieku skarbu.
Viņa tēvs ir īpatnējs cilvēks, tāpēc nekādu vaļsirdīgu sarunu ar viņu nav, īpaši pēc piezīmes, lai mans draugs nekad neprecas, jo sievietes ir maitas un nekas labs no tā neiznāks. :D
Protams, priecājos, ka draugs labprāt sapazīstināja ar saviem radiem, bet man pietiek tikai ar dažām sarunām, nevēlos īpaši čupoties.

Pret mani draudzīgas, ja atļautu zvanītu katru dienu pļāpāt, bet es ieturu distanci. Ir pāris lietas, kas man nav pārtikušas visu gadu laikā, tāpēc cenšos nelaist tik tuvu

skatos, ka teiciens "vīra māte vellamāte" ir patiess :D

Viņa ir ok. Mūsu attiecības ir ok. Bet es necenšos uzturēt nekādu īpašo draudzību vai veidot attiecības, es neesmu kopā ar viņu, es esmu kopā ar savu vīrieti, viņa man nav vajadzīga. Jo īpaši tagad, kad man tik ātri krīt viss uz nerva kaut kādu iemeslu dēļ, es labāk netiekos lai neradītu nevajadzīgu konfliktu. Ar savu ģimeni es vīrietim arī neuzbāžos, kam tas viss ir vajadzīgs?