Labdien! Man ir problēmas ar to ka netieku galā ar savām iedomām. Iedomājos,ka vaig uz labierīcībām un domas ir tik uzmācošas,kad tiešām liekas ka vaig,bet tās ir tik iedomas. Teiktu pat tā,ka bailes apčurāties cilvēkos . Zinu tas viss ir galvā,bet tas viss rada ļoti lielu diskomforta sajūtu.Psihologu apmeklēju.
Vēl esmu atradusi braukt pie auto stūres,vairs nejūtos droši.Un brīvās dienas pavadu gultā,nav intreses nekādas,kautgan auto vadīšana bija mana sirdslieta.
Varbūt pie cita psihologa, ja esošais nepalīdz. -- Nez, nav ginekoloģiska kaite, ja gribas uz tualeti, bet rezultātā nekas tur nesanāk? Bet ja velc paralēles ar depresiju, tad gan jau pie vainas stress, veģetatīvā distonija. Man mūzikas skolā pirms eksāmeniem vienmēr vajadzēja entās reizes tualeti, bet realitātē tās bija iedomas, jo patiesībā tas viss aiz uztraukuma. Gan jau Tavs organisms tā reaģē uz iekšēju stresu.
143
