no 13.marta strādāju mājās, izeju pastaigāties uz mežu un reizi nedēļā uz veikalu. Nedzīvoju Rīgā vai Pierīgā, kur ir Bolti, Wolti utt.. savu, bērna, mammas (dzīvojam zem viena jumta), māsas (attālināti) dzimšanas dienas esam svinējuši tikai tādā sabiedrībā ar kuriem dzīvojam kopā vienā mājsainiecībā. Esmu viens no apzinīgākajiem pilsoņiem šajā situācijā atšķirībā no tiem, kuri atbraucot no ceļojumiem izvazā to draņķi.
Atvainojos, ka atļāvos pajautāt, kur vēl varētu būt iespējams pēc pusotra mēneša iziet no mājas.
Te laikam arī lielākā daļa atsēdējušas izolācijā un nezin, kur savu žulti izgāzt.
Ja nevarat atbildēt uz vienu jautājumu, tad kāpēc vispār rakstīt?