Man personīgi attiecības ir ļoti svarīgas, nespētu būt "jūrnieka sievas" tips... Ja tas darbs dzimtajā pilsētā nav Tavs sapņu darbs jeb tas, ko vienmēr esi gribējusi, es tavā vietā neietu tik lielu soli atpakaļ, atgriežoties pie vecākiem, prom no mīļotā vīrieša. Nedomāju, ka dzīve tagadējā pilsētā caur darba neesamību mēģina tev pateikt, ka "šī nav tavā vieta", jo dzīve arī mēdz uzlikt pārbaudījumus. Pamēģini uzlikt sev kādu dedlainu, uzstādījumu, piemēram, atrast darbu līdz augustam, un tad, ja neizdosies, tad lūkoties pavisam citā virzienā. Tas, protams, ja tavs mīļotais uz šo laiku var tev nedaudz finansiāli palīdzēt un tu spēj būt pieticīga. Vai arī, var jau arī tikmēr pastrādāt par kādu viesmīli, pārdevēju, tikmēr cītīgi skatoties darba sludinājumus savā jomā (un ja kāds prasa - tā arī teikt). Jo ar tiem darba sludinājumiem ir tā, ka nekā nav, nav, un te pēkšņi - kaut kas foršs nokrīt (jāčeko katru dienu), vai arī pēkšņi liktens piespēlē kādu paziņu vai paziņas paziņu kas saka - ei, ir viena vakance, kas tevi varētu interesēt.
5
