Ja viņa ir vadītāja, nebrīnos, tām vienmēr izpaužās kaut kāda slimība, jo lielākoties viņas ir vienas pašas un "cīnās par vietu zem saules", neviens vīrietis blakus parasti nestāv, vecenes ar dzelzs pautiem, dažkārt kājas neskuj, sevi nekopj. Šajā kategorijā bieži vien ietilpst vientuļās mātes, tiesa ne vienmēr izpaužās negācijas pret vīriešiem. Viņa ir vadītāja, un sieviete, kāda ir iespēja, ka nenoķers zvaigžņu slimību, feminisma lēkmi un vēl nez ko ?
Principā es jūtu sfēru, kurā tu strādā, poļube kaut kāda noliktava, kur kaut kādi principiāli pizdjuki strādā, kas negrib cilāt smagumus, jo redz, slimības lapa all day every day, vēl nezin kādas pataloģijas, nu tādu nav mazums. Ko es varu ieteikt, acīmredzami, pieveram acis uz to vadītāju, tas šeit nav galvenais personāžs, sūti visus nah*j un būs labi.
Es nezinu, es nejūtu nekādu pārākumu, kad palīdzu pacelt, aiznest, vai tieši otrādi pazemojumu, ja man sieviete laipni palūdz to 40kg kluci panest mazliet tālāk, lai arī kas tas būtu. Reiz mani uzrunāja kāda sieviete Maximā, viņa palūdza man padot gurķīšus, jo pati bija par īsu. Tas man likās jauki, kundzīte tika pie gurķiem, es pie neaizmirstamām sajūtām, būtu mazliet vecāks, nostreļītu vēl numuriņu un aizvestu uz kādu Raimonda Paula koncertu. Dažkart, kad es ar saviem 2 metriem bez galvas nevaru kaut kur ietilpt, paprasam mazākam kolēģim, to sauc par ... uzmanību... KOMANDAS DARBU.
60
