Sveiki!
Atzinos puisim simpātijās. Bet viņš neteica, ka tas ir abpusēji. Viņš nepateica neko konkrētu. Iepriekš likās, ka tas ir abpusēji, tāpēc pateicu viņam to. Likās, ka vienkārši baidās atzīties arī man.
Gāja laiks, nekas man nebija skaidrs.Vēroju viņu. Katrā darbībā saskatīju patikšanu arī no viņa puses. Bet arī vienaldzību saskatīju. Nevarēju saprast neko.
Tad vienu dienu viņam pajautāju vēl jautājumu, ne īsti par patikšanas tēmu, bet savādāk izteicos. Viņš uzreiz jautāja ko es ar šo visu domāju un ko īsti vēlos. Jo viņš pret mani ir neitrāls un neko nevēlas, jo uztver kā vienkāršu paziņu. Bet to pateica tā ļoti laipni, bet es sapratu, ka tā ir atraidīšana.
Man uzreiz sirds salauzta gabalos. Iedragāta pašapziņa, nezinu kā justies. Tas cilvēks ikdienā ir jāredz gandrīz vai katru dienu. Man būs neērti.
Vai jūs kādreiz esat dabūjušas atraidījumu? Un kā jutāties pēc tā? Vai ātri sanāca pārdzīvot to?