Es arī biju pieļāvusi līdzīgu kļūdu, kad aizskrēju pakaļ savai pirmajai mīlestībai.
Vārdu sakot kad bijām kopā, es gribēju pēc vidusskolas uz Rīgu, tur darboties, augt un attīstīties. Viņš piekrita man un arī ar mani aizbrauca. Pēc kāda laika mums sākās strīdi, nesaprašanās, domas par šķiršanos, viņam nepatika Rīga un viņš izlēma braukt atpakaļ uz savu pilsētu. Aizbrauca pirmais un pēc mēneša es viņam pakaļ.
Kaut kur pēc diviem gadiem mēs izšķīrāmies. Un pēc tam es uzzinu, ka to mēnesi viņš mani bija nokrāpis ar manu tā laika “labāko draudzeni” un abi kā partizāni klusēja.
Es nenormāli nožēloju, jo aizejot līdzi neko no tā neieguvu un, ja paliktu, tad būtu jau ātrāk izveidojusi savu karjeru.
Secinājums tāds, ka Tava lielā mīlestība nav vēl atnākusi, jo lielās mīlas Tevi nekrāps. Nav jāizklājas kā paklājam otra dēļ, nav jāskrien pakaļ un jāmaina otra dēļ sava dzīve, vēl pie tam šādos apstākļos, kad Tu jau zini par neuzticību.
Viņš ir visu sabojājis un acīmredzot viņam sports ir prioritāte.
Mans ieteikums, padomā par sevi un savu nākotni, ko tieši Tu vēlies darīt??