1shade @ 07.02.2020 19:26
Meiča dienējusi Vjetnamā, gan jau viņai katru nakti ir flashbacki no ugunsmetējiem un vjetkongiešiem, kas mīnē tiltus un lec ārā no ierakumiem. Posttraumatiskā stresa sindroms ir nopietna lieta, es ar tādu diagnozi nesteigtos, jo pirmkārt, es neesmu ārsts, un otrkārt, skatīt pirmkārt. Palasot forumu arī ir skaidrs, ka pats neesi dakteris, bet izmanto šo telpu kā izmēģinājumu poligonu.
Tie izplatīti mīti tādas neizglītotas valstis ka Latvijā, ka PTSD ir tikai kara veterāniem.
Pastāv dažāda smaguma PTSD. Ir pavisam vieglie PTSD un ir tādi ka Tu nevari strādāt. Un tam nav nepieciešams būt saistītam ar kara darbībām.
Tas vairāk saistīts saskarsmei ar cilvēkiem ar narcistiskiem vai paranoidas personības traucējumiem, jo tie vai nu terrorize jūs ar savam prata spēlēm, vai nu nepamatoti jūs soda fiziski vai emocionali. Tāpēc es jūsu vieta sevi izglītotu.
Es neesmu nekāds nezvērs un adekvātus cilvēkus kas nevienam neko sliktu nedara neaiztieku.
Laboratorijas žurkas priekš manis ir tie cilvēki kam ir psihiatriskie traucējumi un kuri gandrīz nav ārstējami, jo uzskata ka viņiem viss ir kārtībā.
Narcisisti un ar paranoidas personības traucējumiem. Tie ir vissliktākie cilvēki kuri nepamatoti aizskar citus.
Smaga diagnoze ir narcistiskas personības traucējumi vai paranoidas personības traucējumi.
Teorija par PTSD, izglītojiet sevi ja domājat ka tas saistīts tikai ar kara darbībām un veterāniem: https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/post-traumatic-stress-disorder/symptoms-causes/syc-20355967
Causes
You can develop post-traumatic stress disorder when you go through, see or learn about an event involving actual or
threatened death,
serious injury (šeit domāts ne tikai fiziska, bet arī psiholoģiska veida, angliski vēl sāka: "injury to fillings") or sexual violation.
Doctors aren't sure why some people get PTSD. As with most mental health problems, PTSD is probably caused by a complex mix of:
Stressful experiences, including the amount and severity of trauma you've gone through in your life
Inherited mental health risks, such as a family history of anxiety and depression
Inherited features of your personality — often called your temperament
The way your brain regulates the chemicals and hormones your body releases in response to stress
Tas varbūt pat bērnam, kuram virsu uzbļāva skolotāja skolā. Un tad bērns visu laiku doma par to un nevar saprast kāpēc tā skolotāja viņam virsu blāva.
Piemērs no manas dzīves:
Es biju ieņēmis pirmo vietu matemātiska olimpiāde sava pilsētā vēl kad biju pēdējos klases sava pamatskola. Tas bija viss pateicoties matemātikas skolotājai, kura savā brīva laika mūs pati gatavoja. Paņēma tos kas visspēcīgākie un trenēja.
Tanī gada es ieņēmu pirmo vietu, vēl divi klases biedri ieņēma otro un trešo. Mes visi saņemam to pašu sagatavošanu. Cik man ir zināms tie pārējiem vēl nodarbojas ar privatskolotajiem. Man nekādu privatskolotaju nebija.
Matemātiska olimpiāde varbūt vairāki pirmo vietu, otro un trešo vietu ieguvēji. Tani gada bija divas pirmās vietas. Respektīvi man un kādam citam skolniekam no citas skolas.
Ja atrisinaji visus uzdevumus, tad sanem pirmo vietu. Tā vieta norāda dalībnieka sagatavošanas līmeni un loģiskas spriešanas iemaiņas noteikta vecumu grupā (skolas klases).
Kad aizgāju pavisam cita vidusskolā tur bija tas laiks kad skolas pārgāja no krievu grāmatām uz latviešu grāmatām. Krievu grāmatas skola izmetusi, bet latviešu grāmatas nopirkt nevarēja, jo skolai tam nebija līdzekļu.
Jauna skola neviens par maniem sasniegumiem nezināja, jo es pats arī nedižojas ar to.
Es matemātikā visu ļoti labi un ātri sapratu, un man bija garlaicīgi sēdēt un risināt tos vieglus uzdevumus, ko skolotāja mums visiem kopā diktēja. Tie bija irracionalie vienādojumi.
Pēc kārtējās nodarbības kad visi klasesbiedri aizgāja prom es atnācu pie skolotājas un palūdzu viņai iedot man vairāk mācību vielas ko es varētu risināt patstāvīgi ejot pats uz priekšu.
Viņa man atteica un nākamā nodarbība visas klases priekšā viņa mani kaunināja, ka it ka es iedomājos sev ka es pats gudrākais klasē. Kaut gan man pat tādu domu nebija (es tak esmu bērns, cik man tur bija gadi? Ko es varu tur sev domāt?) Man vienkārši padevās viegli risināt uzdevumus un mani tas aizrāva un gribējās vēl un vēl.
Kad jūms kaut kas dzīve pozitīvs notiek, jums smadzenes paaugstinās tas vielas kas ir atbildīgas par laimes sajūtu, tas pats notiek orgasmu laikā.
Respektīvi man patika ka man padevās viegli risināt pat sarežģītus uzdevumus, kas man sākuma līkas ir neiespejami atrisināt.
Iedomājaties jūs izdarījāt kaut ko kas jums līkas neiespējami? Ieprieš jūs pat sapnī nevarējāt iedomāties ka jums sanāks, bet pēc tam, hop un viss palika skaidrs.
Un ar katru tādu jauno neiespējamo missiju jūs sākat sevi just labāk un labāk. Bet protams viss sākas ar mazam neiespējamam misijām, kuras jums palīdz iegūt iemaiņas un zināšanas, paņēmienus vēl sarežģītāku neiespējamo misiju risināšanai.
Tas ir tas pats ka svara celšana, kad jūs uzreiz bez treniņa nevarat pacelt lielu svaru.
Galu gala jūs nonāksiet pie secinājuma, ka nekas nav tāds neiespējams jūsu dzīve. Un jūs visu varat panākt, vienīgi vajag izdomāt, kā? Atrast pareizos ceļus un kas jums traucē to sasniegt. Kas jūs apstādina, kas jums aizņem laiku. Kāpēc viss tik lēni un ka visu paātrināt.
Ja jūs kāds piespiestu to darīt (piemēram vecāki piespiež bērnu mācīties, vai strādāt un pelnīt savu naudu) jums būs negatīvais impuls un tas laimes vielas neizstrādāsies. Līdz ar to nekādas laimes sajūtas jums nebūs, būs tā “beidzot es to izdarīju un no manis visi nokāpa nost, vai lika mani miera”.
Tāpēc daudziem cilvēkiem pašiem nepatīk pelnīt savu naudu, bet patīk tikai tērēt cita cilvēka nopelnīto, respektīvi viņi bieži vien zog, vai izliekas ka strāda un neko nedarot saņem algu.
Pēc būtības tā ir tā pati zagšana.
Skolotājai par to ka man tā aizrāva matemātika jābūt priecīgai, bet viņa ir paranoida idiote.
To ko skolotāja izdarīja pavisam nebija pedagoģiski. Tādu skolotāju vajadzēja atlaist momentāni. Dēļ šis idiotes es to visu laiku pārdzīvoju pat līdz nesenam laikam.
Viņa izdarīja tā ka man uz formālu izglītību palika vispār uzpļauties. Es pat norakstīju skolas beigas. Tomēr manas intereses aizgāja cita augsti intelektuāla virzienā kur man nebija nekādu tādu šķēršļu. Ar šim interesēm es tagad pelnu lielu naudu.
Kas man palīdzēja apstāties pārdzīvot to situāciju? Es uzzināju par iespējamiem psihiatriskiem traucējumiem kas cilvēkiem var būt.
Viens no tiem psihiatriskiem traucējumiem ir paranoidas personības traucējumi, kad cilvēks doma neloģiski un nepareizi interpretē citu cilvēku darbības un piedomā klāt visādas nejēdzības.
No tādiem cilvēkiem var sagaidīt jebko. Jūs nevarat zināt ko viņi vēl piedomās klāt un kāpēc, jo tas notiek pavisam nejauša kārtība un tikai viņu galvā. Viņi pat neteiks jums kāpēc viņi to izdomājuši jo baidās ka jūs manipulēsiet ar viņiem un patiesību neteiksiet.
Jo vairāk viņiem nāk informācija, jo vairāk viņi piedomā klāt. Viņi arī doma ka citi diez vai viņiem pateiks patiesību, līdz ar to paši sev izdoma to patiesību.
Ar tādiem vajag runāt ar jautājumiem. Kāpēc Jus domājat es izdarīju šo? Kāds man no tā labums? Ka es varēju to zināt? utt. Lai iedzītu viņus pašus loģiska strupceļa, lai viņi paši saprastu ka tas ko viņi izdomāja ir pilnīgs absurds.
Bet priekš kam man tērētu laiku un manu dzīvi uz tādiem, lai viņiem ko pierādītu? Es vienkārši iešu tālāk un viss. Kas man ir vajag ir iemācīties viņus ātri atpazīt ( ko es šobrīd daru ) un palaist viņus garām, lai tie neaizņem manu laiku un netraucētu sasniegt manus mērķus.
Šādi es sasniegšu savus mērķus daudz ātrāk netērējot laiku idiotiem. Katra gadījumā tas ir viņu problēmas nevis manas, ka viņiem ir psihiatriskie personību traucējumi.
Ja kas, matemātiku es dabūju atpakaļ, kad aizgāju maģistratūrā (augstāka matemātikai vajag zināt pamatus). Tur bija ļoti jauka un laba profesore, kura man arī palīdzēja un kurai esmu pateicīgs. Nav tā ka viņa man individuāli veltīja savu personīgo laiku, bet gan es saņemu visu to pašu ko pārejie kursa biedri. Vienkārši pasniegšanas veids un draudzīgāka attieksme pret studentiem man arī palīdzēja. Kaut gan sava foto universitātes timekļvietne viņa tik draudzīgi neizskatas. Tomēr lekcijas un konsultācijas viņa ir visjaukāka un izpalīdzīgāka saulīte.
Ceru ka kādam mans stāsts palīdzēs sakārtot savas domas.
762
