Vai Jums attiecībās bijusi krīze?
Ar puisi esam kopā 7 gadus. sajūta jau kā pensionāru pārim, bet no otras puses sajūta, ka neesam tik ilgi kopā.
Pensionāru pāris, jo mums ir 100% rutīna. Man ir garlaicīgi. Gribas, lai ir romantika, azarts, degsme, jautrība... mīlestība.
Problēma ir tā, ka puisis atsaka darīt kko kopā, nevēlas braukt izbraukumos, iet pastaigāties, brauk spēlēt biljardu, piemēram, jo visu laiku atrunājas, ka nogurums. Fiziska tuvības arī nav, jo labāk paskatīties Netflix seriālus, nekā pie manis..
Nav jau arī krāsas tik biezās, kā mālēju. Vins ir gadīgs, rūpīgs, zelta rokas, tikai otra puse man sāk kaitināt, jo gribas lai esam ka pāris, mīlošs pāris, nevis dzīvokļa biedri.
Ir runāts un esmu stāstījusi, kas uz sirds. Bet darbības nemanu.
Kā rīkoties šajā situācija? Ka uzlabot attiecības? Ka iedegt kaisli? Palikt kopā vai iet katram savu ceļu?
Kādas ir jūsu metodes, kad paliek rutīna vai garlaicīgi attiecības?
Paldies iepriekš jau par ieteikumiem : )