Labvakar!
Ceru, kad kāda spēs palīdzēt, ne tikai nosodīt. Pati esmu muļķe, to es apzinos.
Biju kopā ar savu puisi četrus gadus, ļoti gribēju ģimeni, bērnus utt, itkā viss bija kārtībā, attiecības ļoti labas, bet viņš nezināja no savas puses vai esmu viņam īstā, vai vēlas bērnus ar mani utt, tā viņš man teica, kad mani mīl, bet nevarot pateikt, kad esmu viņam īstā, lai precētos utt.
Viņš ir 9 gadus par mani vecāks. Bija jau domas par šķiršanos, tieši šī iemesla dēļ, nejutos labi, mani tas nomāca, bet dzīvoju tālāk.
Bet... Vienu dienu satiku CITU... Kurš vienkārši sagrieza manu pasauli otrādāk. Man nebija šādas sajūtas bijušas ne pret vienu, kā pret šo CITU. vienkārši un totāli iemīlējos...
Un ko es izdarīju - viss automātiski izšķīros.
Problēma bija viena - šo CITU pirms diviem mēnešiem pameta un viņš ļoti esot pārdzīvojis, bet neticēju, kad esmu viņam kā plāksteris... jo tās visas sajūtas, to ko jutu un kā viņš pats saka, ko juta utt..
Protams šis CITS apbūra mani ar komplimentiem, ar visām sajūtām, stundām ilgām sarunām utt.... Viss bija lieliski precīzi neilgu laiciņu, bet, pēkšņi kaut kas ir mainījies, es to ļoti labi jūtu... viņam ir mainījusies attieksme, vairs nav tik mīļš utt... es viņam protams uzjautāju un uzrakstīju savas sajūtas, uz ko viņš man ir atbildējis, kad vēlas būt ar mani, bet viņam ir jātiek galā ar šīm sajūtām pret iepriekšējām attiecībām, lai veidotu ko jaunu...
es par to tagad pārdzīvoju, negribu kaut ko gaidīt, kamēr tiks galā ar savām sajūtām... mani sāk mākt domas, vai esmu rīkojusies pareizi šķiroties, iespējams dēļ puiša, kas vienkārši būs papriecinājies utt....
esmu tā apmaldījusies.... bailes nožēlot...
zinu, kad nav laba šāda situācija, bet es ceru, uz kādas ieteikumu, kā man šādā situācijā vislabāk rīkoties.....
paldies jau iepriekš...