Vēlos uzzināt jūsu domas un pieredzi par pāri darījumiem un vēlmi atriebties.
Es vienmēr esmu domājusi, ka esmu kabs cilvēks, es vienmēr mēģinu pret citiem rīkoties tā, kā gribētu, kai rīkojas pret mani, ticu labakam cilvēkos un visiem vēlu labu. Bet manas attiecības ar iepriekšējo partneri beidzās tik melni un man pāri daroši, ka es nespēju no tā atgūties. Mēģināju piedot, ilgs laiks pagājis, mēģināju draudzēties. Bet pāri darījuma sajūta ir tik liela, ka nevaru ar to tikt galā. Tagad radusies iespēja viņu sāpināt un sagādāt viņam nepatikšanas. Es saprotu, ka tas ir pilnīgs stulbums, tas ir ļauni un zemiski, bet šī doma mani ir pārņēmusi un nelaiž vaļā. Es katru dienu par to domāju un mēģinu sevi atrunāt, bet tajā pašā laikā šķiet, ka atriebjoties un redzot, ka arī viņš ir sāpināts, es sajutīšos par kripatiņu labāk. Jo nu cil var... tas nenotika vakar, ne arī pirms gada. Trauma ir senāka. Un ja tik ilgi aizvainojums nepāriet... varbūt atriebjoties es varu sevi atbrīvot?
Kāda ir jūsu pieredze? Vai ir gadījies kādam atriebties un kā jutāties?
Vai ir gribējies atriebties un izdevies sevi atrunāt. Kā?
Ir izdevies tikt vaļā no ilgatošaa aizvainojuma sajūtas? Kā?
40
