Kāds sakars vecumam ar attiecību nopietnību? Es ar vīru iepazinos, kad man bija 17, nu jau 10 gadus esam kopā.
Par posmu...bieži esmu dzirdējusi, ka pēc 2 vai 3 gadiem pārim mēdz veidoties dīvainas domas par attiecību nopietnību, turpinājumu utt. Citi uzreiz izšķirās un tad nožēlo, citi turpina cīnīties par attiecībām un pēc ļoti īsa laika viss nostājas savās sliedēs un izrādās, ka bija vienkārši melnā strīpa uznākusi. Katrs gadījums tomēr ir individuāls un mēs neviena nezināsim, kā jums tur īstenībā iet un kas tieši jums galvā darās. Ja tu pie šīm attiecībām pieej tik skeptiski ar domām, ka 20 gados jau nevar būt cerība uz nopietnām attiecībām, tad varbūt tieši tu vienkārši neesi gatava nopietnām attiecībām, pati no neapzinoties. Bet mans ieteikums būtu - izjauc rutīnu, ja tāda ir izveidojusies, es pieņemu, ka varbūt tā ir vainīga. Aizbrauciet kaut kur kopā, apmeklējiet kādu restorānu kopā, sarunājat randiņu un viss būs ok?