100% introverts no jau pašas mazotnes. Jo vecāka kļūstu, jo mazāk gribas draudzēties ar citiem cilvēkiem, nevēlos ģimeni, nav vēlme pēc attiecībām. Ļoti labi jūtos, kad esmu viena pati un līdz ar to nespēju iedomāties, ka tagad varētu savas dzīves telpā ielaist kādu jaunu cilvēku. Tie daži cilvēki, kurus varu saukt par draugiem, ir tieši tādi paši, kā es, tāpēc nekad neapvainosies, ja atcelšu plānus, jo gribu palikt mājās vai otrā ciemošanās dienā pateikšu, ka viss, ciemošanās beigusies, gribu palikt viena. Agrāk (īpaši jau vidusskolas gados) biju dziļi nelaimīga par savu introverto dabu. Tagad, gadiem ejot uz priekšu, sadzīvoju ar to aizvien labāk un labāk, un nav vairs vēlme ne sevi lauzt, ne censties mainīt. Vecums - ap 30.