Vīlusies vīrā

Neesmu baigi labais padomdevējs, jo bērnu man nav, bet, goda vārds, nost ar šito "bērniem vajag tēvu!" filozofiju! Bērniem vajag LAIMĪGU ģimeni, ne tēvu, kurš reti ir mājās vai māti, kura ir nogurusi un nelaimīga! Bērnam daudz labāk uzaugt šķirtā, bet normālā ģimenē, kā ģimenē, kurā vecāki viens otru jau sen nemīl un iestājies pagurums! Un šo visu es saku kā cilvēks, kurš audzis šķirtā ģimenē! Tagad man ir laimīga mamma un laimīgs tētis + brīnišķīga pamāte + super jauka pusmāsa.
Ko darītu es? Balstītos uz savām sajūtām. Ja esi nelaimīga, ej prom. Tieši tik vienkārši. Nedomā ne par ko citu. Pat par bērniem ne, jo tiem atbalsts atradīsies. Domā par sevi. Esi laimīga? Tagad? Šobrīd? Nē!? EJ PROM! Viss. Bērnu laime būs atkarīga no Tavas laimes. Tas arī viss.

Iesaku aiziet pie psihologa.
Te dabūsi padomus no sievietēm bez bērniem, kuru uzskats ir peldēt pa dzīvi un meklēt savu laimi. Ģimene nav kautkāda lieta, kas apnīk, tas ir pienākums uz mūžu.
jebkuram bērnam ir jābūt gan tēvam, gan mātei. pajautā to bērnu psihologam. Atkārtoju vēlreiz - nejautā to forumā.
Pilna pasaule ar sažuvušām feministēm, kuras aizgājušas no vīra, jo draudzenes tā ieteica.

Par to, ka bērnam vajag abus vecākus - pilnīgas muļķības un arī jebkurš psihologs pateiks to. Es lūdzos mammai skirties no tēva, viņa to nedarīja. Līdz ar to, es uzskatīju, ka slikta izturēšanās ir normāla ģimenē, es uzskatīju, ka visi strīdi ir jāatrisina kliedzot, mūkot prom un līdz ar ti arī mans pirmais virs bija tāds, jo tādi vīrieši man likās norma. Bērnam vajag veselīgu vidi. Ja 2 pieaugusī cilvēki nespēj to dot, tad jāšķiras.
Tavā gadījumā es neieteiktu skirties, bet paskaties pati uz sevi. Es neesmu sapratusi nevienu iemeslu, lai šķirtos. Melo? Iespējams Tu viņu pati noved līdz tam, lai melotu... un mēs sievietes to protam. Mūk prom uz darbu? Nu priecājies, ka nav cita sieviete, bet darbs. Man šķiet, ka sievietes ar bērniem tā mājas nosēžas, ka sak apkārtējos terorizēt. Atrodi ar ko nodarboties, izlasi 5 grāmatas nedēļas laikā, uzadi cimdus, uzšuj svārkus, ja neko nemāki, tad laiks iemācīties.
Kad busi atradusi ar ko nodarboties, tad viss būs vieglak.

bulta @ 02.12.2019 02:35

Iesaku aiziet pie psihologa.
Te dabūsi padomus no sievietēm bez bērniem, kuru uzskats ir peldēt pa dzīvi un meklēt savu laimi. Ģimene nav kautkāda lieta, kas apnīk, tas ir pienākums uz mūžu.
jebkuram bērnam ir jābūt gan tēvam, gan mātei. pajautā to bērnu psihologam. Atkārtoju vēlreiz - nejautā to forumā.
Pilna pasaule ar sažuvušām feministēm, kuras aizgājušas no vīra, jo draudzenes tā ieteica.

Tāpēc es vienmēr saku ka nevajag taisīt bērnus un ja taisa tad padomāt kārtīgi 10x

Tu šobrīd esi bērniņa gaidībās, objektīvi- hormoni ārdās un iespējams situāciju vērtē pārāk emocionāli.
Nezinu vai ir piemērots laiks psihologam...es ieteiktu novērst savas domas no vīra, nodarbojoties ar lietām,kas rada prieku un pārliecību par sevi. Koncentrējies uz sevi un to kā justies labi.
Nerunā ar vīru, nemāci, nemaini, nepārmet...tam nav jēgas,izklausās,ka viņam līdz kaklam šitas. Sarunas no Tavas puses viņš uztver smadzeņu iznešanu...
Ļoti bieži,kad sieviete tiek galā pati ar sevi, vīrietis automātiski paliek labs vīrs. Mēdz būt,ka tā nenotiek,tad ir jāšķirās,bet tad Tu šo lēmumu pieņem objektīvos apstākļos.

Pati esmu gājusi lielai "ellei" cauri. Arī ar vīru esam kopā 5g, divi bērni. Godīgi, tikai šogad, varu teikt, jā esmu laimīga. Tfu,tfu cerams, ka tā arī paliks. Beidzot mums ir harmonija ģimenē, mājās.
Sākumā arī bija, meli, strīdi, ārdīšanās,lamāšanās... Tad tas viss noveda pie tā,ka vīrs ļoti daudz strādāja, vispār negribēja atrasties mājās, jā tagad saprotu,ka biju sieva zāğis. Un tad visam, viņš atrada sev "uzticības" personu,kura uzklausija un deva to ko es nespēju. Nonācām līdz tam,ka izšķīrāmies... dzīvojām atsevišķi, bērnus tā pat satika,rūpējās... Tad pienāca viens vakars,kad ABI gribējā būt kopā,gan šajā mirklī,gan nākotnē.
Visu izrunājām, kas viņam nepatīk,kas man nepatīk.
Ko es būtu darijusi savādāk? Beigtu zāģēt, atrastu savu hobiju,attīstijusi sevi,neiespringtu uz attiecībām.
Ko ieteiktu tev darīt? Ja viņš melo, tad necepies,jo tu jau tā pat patiesību zini,kāda jēga no tā, ka viņš tev to pateiks? Ja gribēs, tad pata visu izstāstīs. Kad atnāk pēc darba,beidz bāsties virsū ar tiem 101 jautājumu par attiecībām. Kādu laiku, centies ieturēt distanci, nu neplijies virsū viņam,ļauj pabūt vienam, tik distanci gūltā neieturi,jo kā visi zinam, labs sekss viena no atslēgām uz labām attiecibām. Saproti,ka runāt ir bezjēdzīgi,jo visu ko tu viņam saki, viņš NEGRIB sadzirdēt, visu ko saki viņš uzskata par smadzeņu čakarēšanu.
Par šķiršanos? Šķiries,ja domā,ka tā būs TEV labāk, nedomā kā būs BĒRNIEM, jo viņiem jūs abi esat mīļi. Domā šeit par sevi. Ja būs lemts,tā pat būsiet kopā.

Piekrūtu Bulta viedoklim! Šeit ,diemžēl, nav īstā vieta ko tādu prasīt. >

Lai arī ko tu darītu nedaru to - kopā bērnu dēļ. Esi kopā tikai ja tu pati vēlies. Tici man bērnam vislabākais ir priecīgi vecāki, vienalga kopā vai šķirti.
Mani vecāki strīdējās un kad izšķīrās es biju priecīga, jo vairs nebija strīdu. Bet man vecāki izšķirās un nebija tā teikt zobs vienam uz otru varèja normāli parunāt utt.
Ja šķiras un tad agresīvi dala bērnus tad gan tās ir auzas.

Ja jā šķīrās pašlaik šis ir labākais laiks priekš bērniem kamēr ir mazi, to tā nejutīs. Toties ja izšķirtos pusaudžu gados noteikti būtu nepatīkamāk, kā man, ka ar tēvu par mammu nemaz runāt nevaru.
Visi iesaka šķirties, bet es ieteiktu nogaidīt. Pirmkārt sevis dēļ, vai tu spēsi sevi uzturēt esot viena stāvoklī un 1.5 gadu sēžot mājās. Varbūt izšķirties ir elementāri, bet jāpadomā arī uz priekšu. Varbūt ar aprēķinu, bet labāk tā nekā dzīvot no mazas naudiņas kur nepietiek ne paēst nekā. Bet tas ir tad, ja nav super labs finansiālais stāvoklis.
Un vispār ieteiktu pagaidīt. Arī man reizēm ir tā, ka viss līdz brošai. Paskatoties virsū vien nāk dusmas. Bet cilvēks var mainīties, tomēr tava ģimene. Dod sev galvā kādu izdomātu laika posmu kur pavērosi situāciju. Varbūt pašlaik viss ir saspīlētas, bet vēlāk nomierinās un ir ļoti labi. Centies tik daudz ne strīdēties, nodarbojies ar savām lietā, pavēro kā viss rit savu gaitu.
Ja tomēr pēc vairākiem mēnešiem nekas nemainās un viens otru nevarat izturēt varbūt arī ir vērts šķirties. Kāpēc bojāt sev ikdienu ar strīdiem. Kā man reiz teica viena 40 gadīga sieviete "viņas mūža labākais lēmums bija izšķirties no vīra. Ne vairs strīdu, eju kur gribu, satiekos ar ko gribu, nekādu problēmu"
Lai veicas, zinu cik tas ir grūti.

bulta @ 02.12.2019 02:35

Iesaku aiziet pie psihologa.
Te dabūsi padomus no sievietēm bez bērniem, kuru uzskats ir peldēt pa dzīvi un meklēt savu laimi. Ģimene nav kautkāda lieta, kas apnīk, tas ir pienākums uz mūžu.
jebkuram bērnam ir jābūt gan tēvam, gan mātei. pajautā to bērnu psihologam. Atkārtoju vēlreiz - nejautā to forumā.
Pilna pasaule ar sažuvušām feministēm, kuras aizgājušas no vīra, jo draudzenes tā ieteica.

Es atkal nepiekrītu. Es bērnībā savu tēvu ienīdu, viņš dzēra, viņš krāpa, viņš lamājās un vispār vienmēr spļauj ārā to, ko domājis, nedomājot vai tas sāpina citus. Es būtu priecājusies, ja mamma būtu izšķīrusies, jo viņš mājās atbraucot tāpat nekad neko nedarīja, tikai skatījās TV. Mana pusmāsa par mūsu tēvu teica, ka tam cilvēkam bērniem vispār nevajadzētu būt.
Par sievieti zāģi gan var piekrist, apdomā pati savu rīcību.
un kad sastrīdamies, tad uzreiz skrien prom no mājas, brauc uz darbu, ārdas, lamājas. Bieži melo par ļoti parastām lietām...
Kas tās par attiecībām, ja otra puse klaji var melot acīs skatoties? Zūd taču uzticība.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/par_berna_tiesibam.pdf
Visu rudeni gāju pie psihologa, kurš specializējas arī bērnu psiholoģijā.
Veselīgākās attiecības bērnam turpmākajās attiecībās un savas ģimenes veidošanā būs tad, ja bērns pats uzaudzis ģimenē, bērna audzināšanā piedaloties abiem vecākiem.
Šis nav pirmais ieraksts šajā fotrumā ar domu "vīrs apnicis, ģimenes psihologu/psihoterapeitu nepiedāvāt"
Nu ko lai saka, sievietēm ar šādu apziņu piedāvāju bērnus nedzemdēt, nav viņi vainīgi pie sievietēm, kurām vīrs vienkārši "apnīk".
Jā, vairums sieviešu vīrus zāģē, pašas to neapzinoties.

Ja, veselīgas attiecības būs ģimene, ja ģimene ir VESELĪGA atmosfēra! Nebūs normāla psihe bērnam, ja tēvs māti sit. Nebūs normāla psihe, ja bērns redz kà tēvs kliedz. Nu nebus.

Piekrītu par vīra zāģēšanu.

bulta @ 02.12.2019 11:54

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/par_berna_tiesibam.pdf
Visu rudeni gāju pie psihologa, kurš specializējas arī bērnu psiholoģijā.
Veselīgākās attiecības bērnam turpmākajās attiecībās un savas ģimenes veidošanā būs tad, ja bērns pats uzaudzis ģimenē, bērna audzināšanā piedaloties abiem vecākiem.
Šis nav pirmais ieraksts šajā fotrumā ar domu "vīrs apnicis, ģimenes psihologu/psihoterapeitu nepiedāvāt"
Nu ko lai saka, sievietēm ar šādu apziņu piedāvāju bērnus nedzemdēt, nav viņi vainīgi pie sievietēm, kurām vīrs vienkārši "apnīk".
Jā, vairums sieviešu vīrus zāģē, pašas to neapzinoties.

Nav jau tā,ka sievietēm apnīk vīri. Viņas jūtās nemīlētas. Un te ir jāatceras viena patiesība:
Vīrietis mīl sievieti tā kā sieviete mīl viņu. Sieviete mīl vīrieti tā kā mīl sevi. Ja attiecībās ir problēmas pirmā lieta,kas sievietei ir jādara-jāceļ sava pašapziņa. Nu nebūs neviens vīrietis gana labs,kamēr būs nepilnvērtības sajūta.
Vīrieši ir ārkārtīgi vienkārši. Tas ir apbrīnojumi cik ļoti var sarežģīties attiecības,ņemot vērā, ka vīrietis maz prasa no sievietes- būt seksuālai, kopt sevi, interesēties par dzīvi un būt sievietei savā būtībā-maigai un mīļai. No vīrieša tiek prasīts 3x vairāk. Un vīrietis ir gatavs darīt 3x vairāk,ja sieviete ir tāda kā viņš sagaida.
Psihologu ir vērts apmeklēt. Bet vai grūtniecības laikā? Nezinu, iespējams. Jāņem vērā, ka šajā laikā sievietes ir īpaši emocionālas.

Haily @ 02.12.2019 11:42

Es atkal nepiekrītu. Es bērnībā savu tēvu ienīdu, viņš dzēra, viņš krāpa, viņš lamājās un vispār vienmēr spļauj ārā to, ko domājis, nedomājot vai tas sāpina citus. Es būtu priecājusies, ja mamma būtu izšķīrusies, jo viņš mājās atbraucot tāpat nekad neko nedarīja, tikai skatījās TV. Mana pusmāsa par mūsu tēvu teica, ka tam cilvēkam bērniem vispār nevajadzētu būt.
Par sievieti zāģi gan var piekrist, apdomā pati savu rīcību.
un kad sastrīdamies, tad uzreiz skrien prom no mājas, brauc uz darbu, ārdas, lamājas. Bieži melo par ļoti parastām lietām...
Kas tās par attiecībām, ja otra puse klaji var melot acīs skatoties? Zūd taču uzticība.

Piekrītu par to, jo arī mani vecāki ir bijuši piemērs KĀ NEVAJAG. Un es tā negribētu, un nedzīvotu.
Citam liekas, ka strīdēties utt ir normāli ģimenē - lai tā būtu.

woman_wonderland @ 02.12.2019 13:38

Piekrītu par to, jo arī mani vecāki ir bijuši piemērs KĀ NEVAJAG. Un es tā negribētu, un nedzīvotu.
Citam liekas, ka strīdēties utt ir normāli ģimenē - lai tā būtu.

Ja Tu esi mīļa sirsniņa attiecības,bet vīrietis ir agresīvs,melo, krāpj, nerūpējās par ģimeni, ir vardarbīgs, ar atkarībām, cieš no hroniskas nespējas atrast darbu- BĒDZ. Dievs pasarg tā dzīvot.
Ja vīrietis ir mīlošs un rupējās par ģimeni, bet sīku strīdu rezultātā viņš bļauj un mūk no mājas- viņam zb sievietes uzvedība. Viņam tiešam ir vieglak samelot nekā 2h klausīties morāles. Protams,var šķirties un ar nākamo vīrieti turpināt darīt to pašu, beigu beigās nonākot pie secinājuma,ka visi viņi ir vienādi ?

Atbraucu uz darbu, varu pieslēgties un atbildēt plašāk.
Jā, šeit es redzu tieši to problēmu. Izvēle.
Redzi, psiholoģiskās problēmas ir tāda pati lieta kā lauzta roka vai plaušu karsonis.
Ja vīrs salauž kāju - mainam vīru? Ja auto salūzt - pērkam jaunu? Ja kādam ģimenē uznāk depresija, jo ģimenē ienākuši bērni, darbā problēmas - uzreiz šķiramies?
Redzi, sieviešu psiholoģija strādā savādāk nekā vīrieša. Vīrietis pamatā lietas mēdz labot, sieviete mainīt.
Sievietēm klubos ieeja bez maksas. vīriešiem jāmaksā. Kāpēc? Jo sievietēm ir vieglāk iepazīties. Un tā iemesla dēļ sieviete vīrietī saskata problēmu un izlemj aiziet, jo ir taču milzīga izvēle. Bieži šādu lēmumu palīdz pieņemt draudzenes, radinieki.
Visās ģimenēs ir strīdi. Atklāšu noslēpumu - praktiski visās laulībās bijuši periodi, kad pāris ir dzīvojis šķirti. Pirms biju pie psihologa, man neviens to neteica un to es nezināju. Taču tā ir normāla prakse - strīdēties. Taču te ir divi ceļi - risināt strīdus kā pieaugušiem cilvēkiem, vai tēlot mazas, apvainotas meitenes un aizcirst durvis.
Man ir daudzu gadu attiecību pieredze ar cilvēku, kur bijs strīdi, kas pamatā radušies no tā, ka netiek runāts par problēmām, fiziskā tuvība divreiz mēnesī un nav man bijusi vēlme braukt uz savām mājām, jo attiecības bija kļuvušas kā brālim ar māsu. Taču zinot, ka cilvēks studiju gados uz randiņiem gāja kā uz darbu, tad tas viss atspoguļojas rīcībā - problēmu nerisinam, ejam prom, jo ir taču milzīga izvēle ar labākiem kandidātiem.
Atceramies, ka sieviete bieži vien atnāk "tukšām rokām" pie vīrieša, kuram ir darbs, mājas, auto. Vīrietis sievieti aplido, dāvanas, randiņi, etc. Rozā briļļu periods abiem beidzas, sieviete attopas, ka vīrietis taču strādā par daudz, bet mājās nav, neko mājas darbos nepalīdz. Te ir tas, ko Kiki007 teica - sievetei jākopj sevi, jābūt skaistai, labai seksā un sabiedrībā jāuzvedas kā vīrieša rotaslietai. Vīrietim ir jādara lietas, kas itkā pašsaprotamas - jāstrādā un jāuztur ģimeni. Bet vai kāds ir jautājis, ko nozīmē strādāšana? Stress, atskaites, nelaipni klienti, salūzis transports, kavētas piegādes, garas rindas, problēmas ar strādniekiem. Un viss tikai tāpēc, lai būtu ģimenei jumts virs galvas un silta māja ziemā. Taču sieva jau mājās gaida nikna un pārmet vīrietim, ka netīrās drēbes nav grozā iemestas vai durvju rokturis nsav nomainīts. Un protams, turpinās strīdi, kas beidzas ar šķiršanos. Tad sieviete kādu gadu, divus padzīvo viena, atrod citu veci, jau ar zemākiem standartiem, jo sieviete ar bērniem vairs nav "ejošākā prece", tad turpinās dzīve, bērni ik pa laikam aizbrauc pie īstā tēva, kurš arī ir nodibinājis ģimeni, visbiežāk labāku un veselīgāku, jo vīrietis galu galā pēc 35-40 tikai "uzzied" un paverās jauna pasaule, bērni paliek kautkur pa vidu.
Es nemīlu tos bērnus kuri aug bez
tēva skolotāja stāsta labvēlīgās mājās
Viņi bojā manas klases labo slavu man ar tādiem grūti klājās

Manuprāt Jums abiem ir stress, emocijas. Tūlīt būs otrais bērniņš. Jums neatliek laika kopt savas kā vīra un sievas attiecības, jo jādomā par bērniem. Katrs ar stresu tiek galā pa savam, Tavs vīrs izvēlās šādi.
Tā vietā vajag palīdzēt, radīt labvēlīgus apstākļus, būt saprotošākai, tikt galā ar šo dzīves posmu. Pēc tam bērni paaugsies un, tad varēsiet veltīt viens otram tik daudz laika cik gribēsies. Es pilnībā saprotu tekstu, ka visu sasteidzām, mēs ar vīru arī esam pieci gadi kopā, ir bērns un man no sākumā arī likās, ka visu sasteidzām, ka vajadzēja pabaudīt divvientulību, bet nu kā ir tā ir, cenšos būt pozitīva un saprotu, ka tas nav mūžīgi.
Un runājot vēl par vīra strādāšanu-Varbūt vīrs raujas darbā, jo drīz būs vēl viens bērns par ko jārūpējas? Ja vīrs sēdēs mājās, tad nauda no zila gaisa nekritīs.

MGTOW101 @ 02.12.2019 06:13

Tāpēc es vienmēr saku ka nevajag taisīt bērnus un ja taisa tad padomāt kārtīgi 10x

Vecīt, Tev ir 35, Tu dzīvo pie mammas un nevēlies bērnus, bet lētu seksu, jo tā ir vieglāk dzīvot. Es nedomāju, ka Tavs viedoklis šajā sakarā ir vērtīgāks par dzeltenu sniegu.
Protams. Vieglāk ir nestrādāt. Vieglāk ir neradīt bērnus. Vieglāk ir nerisināt problēmas. Taču tāpēc mēs esam attīstītāki par dzīvniekiem, jo mums ir galva uz pleciem un tajā galvā ir vairāk rievu nekā sliekai. Mūsu mērķis šajā pasaulē nav peldēt pa mākoņiem kā tauriņam un baudīt dzīvi. Mūsu mērķis ir radīt bērnus, gribās to vai nē. Bērni attiecības nestiprina, sieva ziedo savu ķermeni, savu laiku, savu "Es" lai izaudzinātu bērnus. Vīrs strādā vairāk, guļ mazāk. Attiecībām laika nepietiek, jo viss laiks aiziet bērniem. Protams, smagi! Protams, ka tā ir grūti dzīvot. Ja neviens netaisīs bērnus, nav jēga iet uz darbu, jo jebkura darba pamatā jābūt konceptam, ka tas tiek darīts tādēļ, lai mūsu bērniem būtu labāka pasaule un vide tiem apkārt.

Redzi, sieviešu psiholoģija strādā savādāk nekā vīrieša. Vīrietis pamatā lietas mēdz labot, sieviete mainīt.

Nepiekrītu. Nav tālu jāmeklē, ieejm Delfos un Jānis Timma pametis bērna māti, Kivičs pametis 2 bērnus dēļ citas. Visbiežāk vīrieši atrod tās, kuras viņus saprot, nevis iet un labo. Sievietes ies un labos, lasīs forumus un visādas muļķības, bet vīrietis ne.
ir ļ'oooooooti maz vīrieši, kuri ies uz pāra terapiju, visbiežāk sievas iet un vīra dēļ, jā tā arī var, iet pie psihologa, lai palīdzētu vīram.

Jo sievietēm ir vieglāk iepazīties

Bŗivām sievietēm ir veiglāk iepazīties, ne 2 bērnu mātēm. Nesaku, ka visām, bet grūtniecība atstāj pēdas uz ķermeņa, ja ne izstaipīta āda, tad krūtis, kas ļoti būtiski ietekmē sievietes pašapziņu un vispār kādu meklēt.

Atceramies, ka sieviete bieži vien atnāk "tukšām rokām" pie vīrieša, kuram ir darbs, mājas, auto. Vīrietis sievieti aplido, dāvanas, randiņi, etc. Rozā briļļu periods abiem beidzas, sieviete attopas, ka vīrietis taču strādā par daudz, bet mājās nav, neko mājas darbos nepalīdz. Te ir tas, ko Kiki007 teica - sievetei jākopj sevi, jābūt skaistai, labai seksā un sabiedrībā jāuzvedas kā vīrieša rotaslietai.

Un šīs ir pilnīgas muļķības, ļoti reti sieviete atnāk ar tukšām rokām, neticu, ka visas sēž bez darba un gaida to savu princi ar randiņiem, dāvanām un ziediem. Tas nav nekas tāds. BET, es piekrītu par rūpēm par sevi, bet ATKAL, sievietei ir maksimāli sevi jāattīsta, jāstudē arī esot ar bērnu mājās, jāstrādā 1 x nedēļā kaut uz dažām h, lai vieglāk atsisties pēc tam kad BKA beidzies. Sievietei NAV jābūt vīrieša rotas lietai, sievietei ir jābūt pašai par sevi, ar saviem panākumiem, ar savu pievienoto vērtību.