Radās jautājums...

Visus tajos pašos badoo un kur tik vēl ne tikai norādot ka vēlies attiecības ar sievieti.

Ja tu esi simpātiska, kopta un adekvāta, mēs varam iepazīties! :D Bet kiskismau taisnība, ir visādi badoo, tinder un arī gribu.lv, kur intereses pēc ielūkojoties neesmu redzējusi nevienu sakarīgu sludinājumu. Žēl. :D Ja gribi dzīvē, agrāk bija golden, tagad top klubs, kurā satikt un iepazīt līdzīgi domājošus cilvēkus.

Nu stipri apšaubu šos ieteikumus, jo īpaši gribu.lv. Drīzāk domāju, ka varbūt ir kāds speciāls saits. Vai bārs, kur ir kādi pasākumi un pastāv iespēja iepazīties. Es līdz šim domāju, ka esmu straight, bet nez kāpēc iepazīšanās ar vīriešiem šķiet neefektīva un liekas, ka sirdsmiers tomēr būtu kopā ar citu sievieti. Vēl joprojām interesē šis jautājums, tāpēc ja kāda prot ko vairāk pastāstīt, droši var rakstīt arī PM

Arī mums ar sievu bija problēmas tikt pie bērniņa - tur sievai ir veselības problēmas. Lietoja hormonus, lai stimulētu grūtniecību, tad 2017. gada rudenī uzzinājām, ka "esam" stāvoklī. 1. sonogrāfijā jau redzējām mūsu dvīnīšus. Pagāja kāds mēnesis un tā arī viss beidzās - ticamākais, ka kārtējo reizi (tā notiek ļoti bieži ar pirmajām grūtniecībām - pēc ginekoloģes teiktā aptuveni katra 5. pirmreizējā grūtniecība) strauji nokritās progesterona līmenis. Pagājis pusotrs gads, bet vēljoprojām acu priekšā ir brīdis, kad uzzinām, kad būs dvīnīši, brīdis, kad uzzinām par grūtniecību, kā arī brīdis, kad sieva iznāca no kabineta uzzinot, ka sirsniņas vairs nepukst. Tās atmiņas nepazūd.
Tobrīd bija grūti - kā man, tā sievai vēl grūtāk. Bet, pagāja laiciņš un tagad pusgadu jau mūs priecē meitiņa. Lai arī procesi, kuriem būtu jānotiek sievietes organismā tā arī neatsākās pēc pirmās neveiksmes. Lieki piebilst, bet visi brīnījās.
Jāsaka, ka sieva nomainīja darba vietu - no vietas, kur tiešā vadītāja bija konkrēta maita un terorizētāja uz mazāk apmaksātu, bet mierīgāku.
Kopumā, ko varu teikt - saprotu Tavu sāpi, bet, kā jau dāmas augstāk minēja - mazais atnāks, kad būs lemts. Un pat ja tā arī nesanāktu tikt pie bērniņa dabīgā ceļā - ir arī citas iespējas, kā dibināt ģimeni (bērnu ziņā). Saprotu vēlmi tikt pie sava, bet patika aina seriālā "This is us," kad dzemdībās no trīnīšiem viens neizdzīvoja, bet citam bērniņam nomira māte (tā laikam tur sanāca), tad ārsts trīnīšu tēvam teica aptuveni tā: "Varbūt Dievs Jums ir lēmis tikt pie 3 bērniņiem, tikai ne tā, kā Jūs bijāt iedomājušies." Ja nemaldos, viņi to mazo, kurš palika bez mātes (tēva un citu tuvinieku laikam nebija) adoptēja.
Vēl īsāk - kā plānojat vai citādi, bet dzīvē viss nokārtosies. Kā cilvēks ar šādu pieredzi, kā arī nepatīkamu hronisku saslimšanu zinu, ka vārdi "būs labi," un "nebēdā" šeit nav vietā, tādēļ teikšu vienkārši, ka būs arī labas domas, labi notikumi, kas visu šo sajūtu spēs notušēt. Ticamākais, ka neizdzēsīs, bet spēs ikdienā gana labi notušēt. Katrā gadījumā sūtu "good vibes" Jūsu virzienā.

Atvainojos, iepostoju kkur nevietā. o.O