Izaugšana nabadzībā.

Oho. Kādēļ ļauni un neiecietīgi? Nerunā par visiem cilvēkiem!
Ne vienmēr.
Es neteiktu, ka uzaugu nabadzība, bet mana ģimene ir bijusi grūti brīži. Mamma cīnījās viena audzinot 3 bērnus, bija kredīti, bija dienas kad nebija ko ēst, vai ēdam pankūkas tikai no miltiem un ūdens, vai arī manna putru ar ūdeni. Bija ļoti grūti...
BEEET uzskatu , ka tas mani radīja to saprotošo sajūtu, tagad esam labi situēta ģimene un vairs nevēlos pieļaut to kā ir bijis agrāk.
Esmu izglītota un vienmēr sapratīšu cilvekus kam iet grūti, vienmēr palīdzēšu tiem kam tā palīdzība vajadzīga vairāk, jo zinu kā tas ir! Drīzāk cilvēki kuri ir tam izgājusi cauri visu novērtē vairāk nekā cilvēki kam viss ir bijis pieejams jau no bērna kājas.

Es teiktu, ka ir otrādi kā tu saki. Tikai cilvēks, kas nācis no trūcīgākiem apstākļiem spēj būt pietiekami empātisks pret tādu pašu vai līdzīgu. Ļoti daudzi nabadzībā vai vardarbībā, trūkumā un pieticībā augušie, sasniedz bagātību, kad pieaug, un tie ir tie cilvēki, kas ir iecietīgi un laipni. Tie, kas jau no dzimšanas dzīvo bagātībā, ļoti bieži ir izlutināti riebekļi, kuriem ir 0 izpratnes par to kā ir tiem, kuriem viss nenāk kā no pārpilnības raga.

Es teiktu, ka ir otrādi kā tu saki. Tikai cilvēks, kas nācis no trūcīgākiem apstākļiem spēj būt pietiekami empātisks pret tādu pašu vai līdzīgu. Ļoti daudzi nabadzībā vai vardarbībā, trūkumā un pieticībā augušie, sasniedz bagātību, kad pieaug, un tie ir tie cilvēki, kas ir iecietīgi un laipni. Tie, kas jau no dzimšanas dzīvo bagātībā, ļoti bieži ir izlutināti riebekļi, kuriem ir 0 izpratnes par to kā ir tiem, kuriem viss nenāk kā no pārpilnības raga.

Pilnībā piekritu.!!!

Ja, piekrītu, jo viegli ir baudīt augļus, kad ar paplāti tos pienes.

Galīgi aplami! Tie nabadzīgie kaut pēdējo kas pašiem ir pārgriezis uz pusēm un pusi iedos citiem,kamēr turīgie tikai noskatīsies,cik Tev ir grūti un vēl izmetis kādu rūpju komentāru!Esmu tik daudz tādus gadījumus redzējusi un pat uz savās ādas izjutusi!

Esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri dzimuši vēl padomju laikā. Piedzimu ļoti jauniem vecākiem. Mamma mani audzināja viena, dzīvoju kopā ar mammu, vecmammu un vecvecmammu līdz skolas vecumam. Apstākļi, kādos dzīvojām bija ļoti trūcīgi. Ik pa laikam dabujām kādas soc. pakas no štatiem un nebija pat liekas naudiņas lai aizsūtītu paldies vēstuli tiem cilvēkiem, kuri šīs paciņas ir nosūtījuši.
Tā nu es sāku agri strādāt, agri rūpēties par sevi un savu dzīvi, jo no mammas ļoti bieži dzirdēju "NĒ".
"NĒ" es dzirdēju mobilajam telefonam, kuru es pirmo nopirku par savu naudu 2002. gadā, būdams 13 gadus vecs. Braucu tikties pie autoostas, lai par 10ls nopirktu Sagem MC820. "NĒ" es dzirdēju mopēdam Rīga, kuru par savu naudu jau biju sarunājis pirkt 15 gadu vecumā no attāli pazīstama cilvēka 130Km attālā pilsētā. Neskaitāmus "NĒ" es esmu dzirdējis par visvisādām lietām, pat ja ir runa par manis krāto un pat pelnīto naudu.
Paldies dievam, tagad no tā esmu ticis ārā, bet taupība un dzīves sīkstums ir palicis. Dažreiz arī skopums atsevišķām lietām, bet tas ir normāli.
Neiecietīgi? Noteikti nē. Es ļoti cienu visus cilvēkus, kuri to ir pelnījuši, bet es necienīšu nevienu, izņemot ļoti tuvus cilvēkus, vai tos, kuriem es par padomu maksāju, lai kāds man teiktu ko man darīt. Esmu redzējis elli un paradīzi un man nevajag nevienu, kurš man teiks, ka es nevaru ko darīt vai pirkt.
Kāpēc labi situēti cilvēki ir laipni un saprotoši? Tas ir tas pats iemesls, kāpēc gudrs un nabadzīgs nav saliekams vienā teikumā. Ja Tu esi laipns, saprotošs un gudrs cilvēks, pārticība nāks pati par sevi. Izņemot, protams, tos, kuri dzimuši bagātās ģimenēs. Tie, lielākoties, ir diezgan neciešami cilvēki.

Mazaa_saulite @ 20.11.2019 00:12

Oho. Kādēļ ļauni un neiecietīgi? Nerunā par visiem cilvēkiem!
Ne vienmēr.
Es neteiktu, ka uzaugu nabadzība, bet mana ģimene ir bijusi grūti brīži. Mamma cīnījās viena audzinot 3 bērnus, bija kredīti, bija dienas kad nebija ko ēst, vai ēdam pankūkas tikai no miltiem un ūdens, vai arī manna putru ar ūdeni. Bija ļoti grūti...
BEEET uzskatu , ka tas mani radīja to saprotošo sajūtu, tagad esam labi situēta ģimene un vairs nevēlos pieļaut to kā ir bijis agrāk.
Esmu izglītota un vienmēr sapratīšu cilvekus kam iet grūti, vienmēr palīdzēšu tiem kam tā palīdzība vajadzīga vairāk, jo zinu kā tas ir! Drīzāk cilvēki kuri ir tam izgājusi cauri visu novērtē vairāk nekā cilvēki kam viss ir bijis pieejams jau no bērna kājas.

Beet runa nabija vai novērtē materiālās lietas vai nē. Piekrītu ka nabadzībā augušie ir ļoti materiāli un pievērš materiālām lietām daudz lielāku uzmanību. Un arī tam ka tiem kam bērnībā bija grūti ir ļiela līdzjūtība pret tiem kam ir vēl sliktāk kā viņiem. Bat viņi arī uzskata ka tie kam iet labāk, viņiem visu uz pasaules ir parādā un iet labāk viņiem nedrīkst. Tāpat viņi ir neiejūtīgi un nesaprotoši, un ļauni pret citiem cilvēkiem. Viņos nav tā vēlme palīdzēt otram, ja tas viņiem neko neprasa. Pirmais instinkts nav saprast otra apstākļus, ir tā domāšana par sevi, koncentrēšanās uz sevi, kā nabaga viņus tas ietekmē. Un vispār arī malna un balta redzēšana. Lai gan stenībā ir tikai dažādas intensitātes pelēkie toņi. Vienīgā lieta, kurā viņi ir ļoti iejūtīgi ir tas, ka kādam kas itkā ir vājāks par viņiem ( piem., vecs cilvēks, dzīvnieks) iet sliktāk kā viņiem un tad viņu ir žēl. Un vispār ir žāl tā otra nevis ir izpratne par situāciju un pat īsta vēlme (pašam- nevis piepraīt no valsts, citiem un sazin kā cita) palīdzēt. Arī sociologijas pasniedzēja teica, ka cilveki kas ir uzauguši pārticībā ir labsirdīgāki. Bet kāpēc ir tas ļaunums un neicietība (arī lielāka skaudība/sevis saīdzināšana) no grūtos apstākļos izaugušiem, pat tad kad situācija ir mainījusies. Viņiem piemēram kooperācija, palīdzība citam, kaut kā došana citam negaidot neko pretī. Jūs tik tiko arī apvainojāt citus kas auguši labākos apstākļos šādā veidā parādot savu ļāunumu un steripitizēšanu... visi... ko ļoti esmu centusies nedarīt par spīti visai savai rūgtajai pieredzei.. bet būs laikam arī jāsāk.... Un atkal jūs parādat to līdzjūtību pret kādu kam nekā nav- bet nevis labo attieksmi un cilvēcīgumu attiecībā pret līdzvērtīgu sev. Tāpat no jūsu teikstiem izskatās ka ir arī tā skaudība pret to kam labāk ir bijis... kas iet roku rokā ar to ''izslavēto'' līdzjūtību. Kāpēc izveidojas tādas personības.

hany_sany, ielej sev viskiju, ieslēdz Simply Red un nomierinies.

Es domāju, ja šie bagaties butu nevis bagati bet nabagi butu tieši tas pats, vai ari bagati sakuma pec tam nabagi un nevienam
nevajadziga paliktu ari kā tu raksti nejauki un nepriecatos par citu sasniegumiem, stulbums kaut kads...

Un pa lielam ietekme vide kura tu uzturies apkart.

bulta @ 20.11.2019 00:54

Esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri dzimuši vēl padomju laikā. Piedzimu ļoti jauniem vecākiem. Mamma mani audzināja viena, dzīvoju kopā ar mammu, vecmammu un vecvecmammu līdz skolas vecumam. Apstākļi, kādos dzīvojām bija ļoti trūcīgi. Ik pa laikam dabujām kādas soc. pakas no štatiem un nebija pat liekas naudiņas lai aizsūtītu paldies vēstuli tiem cilvēkiem, kuri šīs paciņas ir nosūtījuši.
Tā nu es sāku agri strādāt, agri rūpēties par sevi un savu dzīvi, jo no mammas ļoti bieži dzirdēju "NĒ".
"NĒ" es dzirdēju mobilajam telefonam, kuru es pirmo nopirku par savu naudu 2002. gadā, būdams 13 gadus vecs. Braucu tikties pie autoostas, lai par 10ls nopirktu Sagem MC820. "NĒ" es dzirdēju mopēdam Rīga, kuru par savu naudu jau biju sarunājis pirkt 15 gadu vecumā no attāli pazīstama cilvēka 130Km attālā pilsētā. Neskaitāmus "NĒ" es esmu dzirdējis par visvisādām lietām, pat ja ir runa par manis krāto un pat pelnīto naudu.
Paldies dievam, tagad no tā esmu ticis ārā, bet taupība un dzīves sīkstums ir palicis. Dažreiz arī skopums atsevišķām lietām, bet tas ir normāli.
Neiecietīgi? Noteikti nē. Es ļoti cienu visus cilvēkus, kuri to ir pelnījuši, bet es necienīšu nevienu, izņemot ļoti tuvus cilvēkus, vai tos, kuriem es par padomu maksāju, lai kāds man teiktu ko man darīt. Esmu redzējis elli un paradīzi un man nevajag nevienu, kurš man teiks, ka es nevaru ko darīt vai pirkt.
Kāpēc labi situēti cilvēki ir laipni un saprotoši? Tas ir tas pats iemesls, kāpēc gudrs un nabadzīgs nav saliekams vienā teikumā. Ja Tu esi laipns, saprotošs un gudrs cilvēks, pārticība nāks pati par sevi. Izņemot, protams, tos, kuri dzimuši bagātās ģimenēs. Tie, lielākoties, ir diezgan neciešami cilvēki.

Jūs tiko paudāt naidu un steriotipus pret veselu grupu cilvēku. Arī man ir bieži nācies dzirdēt nē lietām ko esmu vēlējusies un neuzskatu ka tas būtu kas īpašs, lai par to ceptos publiski. Tomēr es runāju ar cilvēkiem no nabadzīgām ģimenēm. Es cilvēkus uzreiz nenorakstu un tad kad uzzinu ka audzis nabadzībā pēkšņi nepārtraucu kontaktu. Bet jūs šeit apvainojat ļoti daudzus. Īstenībā socioloģija saka pretējo- un tā tas tiesām ir no manas pieredzes. Jūsu tekstā jau ir redzams zināms ļunums unļoti liela neiecietība pret cilvekiem. Jo cieņa ir jānopelna... un pēc jūsu noteikumiem. Kā būtu bijis ja pārtikas pakas būtu jānopelna... un ja nenopelnītu vai vēl labāk kāds jūs novērtētu kā necienīgu viņu nopelnīt ... un vajadzētu mirt bada nāvē. Pilnā nopietnībā.... jo kāds jums bija palīdzējis un tāpēc jūs šeit esat dzīvs, vesels un dzīvē kaut ko sasniedzis. Saderm ka tie būs bijuši tie labi situētie cilveki, kas neesot tādā situācijā kā jūs, ir jums palīdzējuši un sarūpējuši tās pakas. Tāpat arī visi pabalsti taču nāk no ''lielajām'' algām nevis maziņajām. Tos sarūpē tie paši ļāunie ''bagātie'' cilvēki, kuri maksājot lielos nodokļus Eiropas standartiem pat ne minimālajām agām paši paliek bez iztikas līdzekļiem. Tāpat LV principā bagātu cilveku nav. LV ir tādi kuri kaut kā ķepurojas un tādi kuriem galīgi nekā nav. No kurienes jus ir šī kaut kāda pārakuma sajūta un neiecietība pret citiem cilvekiem? Kāpēc?

bulta @ 20.11.2019 01:06

hany_sany, ielej sev viskiju, ieslēdz Simply Red un nomierinies.

bet mani tik tiešām tas interesē. Kāpēc? To ka tagad gluži tāpat kā daudzi pirms ar kādu veidošu kontaktu noskairošu no cik situātas ģimenes tas kads nāk... to es zinu. Viskiju es nedzeru.

Noklausies STA - Labais puika. Vakars ir par īsu lai es Tev tagad atbildētu. Varbūt rīt.

Manuprat, tas nav pieklajigi jautat no
cik situetas ģimenes kads ir nacis, varbut pat aizskaroši, tas uzreiz parada ka tu verte cilveku pec maka biezuma.

Kāpēc labi situēti cilvēki ir laipni un saprotoši? Tas ir tas pats iemesls, kāpēc gudrs un nabadzīgs nav saliekams vienā teikumā. Ja Tu esi laipns, saprotošs un gudrs cilvēks, pārticība nāks pati par sevi. Izņemot, protams, tos, kuri dzimuši bagātās ģimenēs. Tie, lielākoties, ir diezgan neciešami cilvēki.

Pilniigi manas domas - tie nabadziigie, kas ir neiecietiigi un tikai pieprasa, bet atbildiibu par savu dziivi neuznjemaas, nav tie gudraakie.
Tie, kam ir galva uz pleciem un atbildiibas sajuuta par savu dziivi, vienmeer izsitiisies no jebklaadiem apstaakljiem, un prcesaa iemaaciisies iecietiibu, sirsniibu un daasnumu.

Savā pieredzē vairāk esmu sastapusies ar bagātiem cilvēkiem kuri ir neiecietīgi un ļoti aprobežoti viss intelektuālajās jomās. Ar cilvēku kurš ir nabags un visām teikuma beigās lika, "bet es esmu trūcīgais un man pienākas/vajag" sastapos tikai vienu reizi.
Pati esmu uzaugusi nabadzīgos apstākļos. Skaitījam katru santīmu un krīzes gados pārtikam tikai no palīdzības pakām ko toreiz izsniedza. 3 bērni un mamma bez darba. Bet tas tikai man deva vairāk empātijas, saprašanas, ka lietas ir jānovērtē un kā dzīve var sanākt visādi.
Bagātie jau kopš mazotnes tiek audzināti tā kā viņiem viss būs un par neko nav jāsatraucas un tāpēc 90% ir izlutināti.
Bagātie bieži nemācās, nopērk diplomus, bet ne tik bagātajiem vienīgais veids kā dabūt izglītību ir mācieties. Arī man motivācija bija - ja nemācīšos, netikšu budžetā un varēšu strādāt par par pārdevēju un turpināt dzīvot nabadzīgi. Protams, tagadējā alga nav nekāda zelta bedre, bet vismaz ir apņēmība sasniegt savus mērķus.

Manuprāt, viss atkarīgs no audzināšanas un piemēra, ne tik daudz apstākļiem.
Tie kuri dzīvo un uzskata, ka viņiem viss pienākas, lai gan neko lietas labā nedara, auguši tieši ar tādu domāšanu un attieksmi no ģimenes, ja gadiem māte sūkstas ka visi vainīgi pie viņas situācijas, tad nav brīnums, ka bērniem tas iesakņojas. Bagātajiem savā aizņemtībā bieži pat nav laika saviem bērniem, viņiem svarīgāka ir karjera, darbs, bērni paliek novārtā bez uzmanības, un tā viņi izaug, materiāli nodrošināti bet bez pietiekošas mīlestības un uzmanības, un tas viss izpaužas attieksmē. Tāpat materiāla aina nenorāda uz cilvēka būtību un raksturu, bērnudārzā redzu bagātu tētuku, bet no mutes reizēm birst ne rupības bet runas veids kā maskačkas pacanam. Un cik dzirdēts viņa dēlam ir uzvedības problēmas ;) . Un viss var būt apgrieztā situācijā, arī trūkumā dzīvojot, sitoties pa dzīvi un neredzot kā aug bērni nav labākais piemērs, kādu dienu šis vecāku trūkums kaut kur izpaudīsies, varbūt pašapziņas veidā vai attieksmē pret mīļotajiem. Pat ja acīmredzami fakti nav, prātā daudzkas aizķeras.

gudrs un nabadzīgs nav saliekams vienā teikumā.

Kopš kura laika gudrību mēra ar maka biezumu?

Cik gan aprobežota domāšana hany_sanny.
Cik saprotu Tu nāc no labi situētas ģimenes, nezini kas tas ir kad nav ko ēst, viss bijis pieejams jau no bērna kājas..un tad nu Tev tagd liekas, kad visi nabadzīgie cilvēki ir ļauni un neiejūtīgi. Nice.??

Es uzaugu trūcīgos apstākļos. Jau bērnībā zināju, ka vienīga izeja no nabadzības ir izglītība un centīgs darbs. Atceros kā 16 gados vasarā strādāju par virtuves palīgu, jēlām rokām tīrīju kartupeļus, skatījos uz pieaugušajiem kolēģiem,kam šis bija maizes darbs. Apsolīju sev,ka darīšu visu,lai dzīvotu labāk.
Man bija liela motivācija mācīties un strādāt, un tas nesa rezultātu.
Man nav sapratnes un žēlsirdības par žūpu dzīvesveidu un tiem,kas nedara neko,lai uzlabotu savu situāciju. Man ir žēl bērnu,kas aug ar tādiem vecākiem.
To ko ir grūti iegūt vairāk novērtē. Sapratne rodas no pieredzes. Un,protams, vērtību sistēma-ir cilvēki,kam nauda ir lielākā vērtība, bet tas nav atkarīgs no finansiālā stāvokļa un izglītības, bet gan no paša cilvēka uzskatiem. Slikti cilvēki ir gan starp trūcīgajiem,gan pārtikušajiem.