Vai jūs spētu ticēt savam vīrietim atkal, ja kaut reizi būtu pieķērušas viņu melos?
Mūsu attiecībās ir tāds apburtais loks, ka esmu liela izmeklētāja, bet viņš - prasmīgs melotājs. :D Un jo vairāk vēlos uzzināt patiesību, jo vairāk tiek noklusets.
Iespējams, ka viņš ir labojies, nu vismaz kopš apprecējāmies, vairs neesmu pieķērusi melos. Bet nemitīgi ir tā sajūta, ka "varbūt tā nemaz nav patiesībā..ja nu man atkal melo..kāpēc viņš soreiz mājās atnāca vēlāk" utt.
Es ļoti labi zinu, ka viņam nepatīk tā lielā tincināšana, pierādījumu meklēšana no manas puses, bet vai tad nav tā, ka viņš pats pie tā ir vainīgs, ka nespēju uzticēties??
Ko jūs darītu manā vietā - dzīvotu naivi, nemēģinātu saskatīt kaut kādus zemtekstus, kaut ko aizdomīgu aiz katras darbības vai tomēr turpinātu viņu izjautāt? Vidusceļu nespēju atratst.