Jā, es saprotu...
Bet man šķiet, ka esmu stresainākais cilvēks, ko pazīstu... Mani vismazākās lietas izsit no ierindas un kad šitā viss uzreiz šķiet vispār vāks... Turklāt savijumā ar perfekcionismu, vienmēr esmu darījusi visu maksimālo, tiekusies pēc tā... un tikko visnostabilizējās - panākumi studijās, jauna dzīvesvieta, jauni draugi.... un tad pēkšni problēmas ar veselību, ģimenē nesaskanas, tagad jau pa nedēļu parādi universitātē...
Es saprotu, ka šis pāries un varbūt būs tagad grūtāk, varbūt sekmes pasliktināsies... saprotu, ka veseliba dārgāka, bet tajā pat laikā paslaik viss škiet šausmīgi.... Nu nemāku es viegli dzīvot, nu nesaprotu es kā varbūt cilveki, kuri visu uztver ar vieglu pohujisma devu...ehhh
Bet paldies par viedokļiem! :)