cory @ 04.04.2026 20:35
Kādreiz man ļoti patika kāpt kalnos un es savā ziņā par 8000m virsotnēm piekrītu Liepiņiem. Tad, kad tu kāp jau 8000m virsotnē, tad nauda nav pirmajā vietā, pirmajā vietā ir drošība un to kāpšanu 8000m nav iespējams izdarīt 'pa lēto' un kaut ko baigi ietaupīt, jo mēģinot uz kaut ko ietaupīt, tu nozodz no drošības aspekta. Pa lēto to nav iespējams izdarīt arī kaut vai vietējo noteikumu dēļ. Pa lielam pasaulē ir tikai 14 kalnu virsotnes virs 8000m, kurās kāpj un visas viņas atrodas Āzijā- kāpšana galvenokārt sākas Nepālā, Pakistānā vai Indijā (neskatoties uz to, ka daudzas virsotnes tiek dalītes ar Ķīnu/Tibetu). Nepālā pieņemsim, ja tu gribi kāpt tālāk par 'base camp', tad noteikums ir, ka tev obligāti vajag šerpas, un nevar dabūt atļauju kāpt, ja tev nav aģentūra ('solo climbing' ir aizliegts), Pakistānā, ja tu gribi kāpt jau virs 6000m tev vien ir jānoliek 10-15 tūkstoši dolāri, kā obligātais 'glābšanas depozīts' helikopterim. Un tā tās summas salasās desmitos tūkstošu. Turklāt, jāatcerās arī to, ka viss kāpšanas pasākums, piem Everestā, aizņem pāris nedēļas, tad padomājiet pašas, cik viegli ir vienam pašam uznest visu ekipējumu, skābekli virsotnei un ēdienu visām šim laika posmam. Gandrīz neiespējami.
Esmu mazāk interesējusies par augstkalniem (un neesmu bijusi augstāk par ~4k), bet tas, ko Tu raksti, tieši ir mana doma - Liepiņi to pasniedz kā komercializāciju un šerpu izmantošanu, bet tas faktiski ir par attiecīgo valstu ekonomiku (tūrisms, darba vietas) un drošību (piem., glābšanas depozīts ir pilnīgi normāli, kā arī kopumā stingri noteikumi attiecībā uz drošību).
Protams, Liepiņi to visu zina, bet ņerkstīgais Kaspars to nedaudz pagroza uz ‘komercializāciju’ un ‘ekspluatāciju’, kad reāli tas viss ir saprotams.
Un paši tak viņi pelna galvenokārt no cilvēku vešanas uz kalniem, vai tad ne? OK, tās ir individuālākas tūres un tā, bet būtība man liekas ir tā pati